Viņa norādīja, ka lielai daļai iedzīvotāju ir padomju laika priekšstats par Latvijas un pasaules vēsturi, tāpēc jāaktualizē un jāatsvaidzina daudzi fakti valsts vēsturē.
"Svarīgi paraudzīties uz Latvijas vēsturi nevis kā uz 700 verdzības gadiem, bet pamanīt to, ka Latvijas vēsturē dažādos posmos var redzēt pašorganizācijas iedīgļus, kas ir loģiski noveduši mūs līdz valsts dibināšanai, un tā ir nevis nejaušība, bet likumsakarība," paskaidroja Melbārde.
Kā vēl vienu būtisku simtgades svinību mērķi Melbārde norādīja nacionālās valsts identitātes definēšanu. Lai gan šādas diskusijas rada spriedzi starp dažādām grupām, par to ir jāturpina diskutēt, piebilda ministre.
Melbārde pastāstīja, ka pagājušajā gadā ministrija lika akcentu uz simtgades svinību mērķu un programmas sabiedriskām apspriedēm dažādās Latvijas vietās - Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Valkā, Daugavpils novada Višķos. Šajās pilsētās tika apkopots arī iedzīvotāju viedoklis, un starp ieteikumiem svinību programmai bija arī vispārēji vēlējumi latviešiem. Ministre atzina, ka var novērot tendenci vairāk uzmanības pievērst pozitīvajam.
"Cilvēki jūt, ka viņi ir noguruši un ka mēs paši kurinām negatīvismu un ieprogrammējam sevi uz to, cik viss ir slikti. Cilvēki grib kaut ko gaišu un labu," aptaujas rezultātus komentēja Melbārde.
