Latvijas simtgades rīkotāju plāni varbūt liks vilties tiem, kas šo notikumu, pirmkārt, gribētu saistīt ar krāšņu uguņošanu un lielformāta koncertiem. Simtgades pamatprincips ir cilvēku līdzdalība un pašu iniciatīva, lai tie pirmkārt būtu svētki katra paša mājās, saka kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
"Tāpēc pirmais gads, kopš premjere lūdza kultūras ministrei uzņemties rīcības komitejas vadību, ir pagājis, braukājot pa Latviju un cilvēkiem vaicājot - kādu jūs redzat Latvijas simtgadi? Un lielais vairums dominējoši runāja par to, ka viņi negrib tikai dažus skaistus koncertus un izšautu salūtu. Daudzi aicināja izmantot šo iespēju mērķtiecīgāk veidot attieksmi pret savu valsti. Daudzi atzina, ka arī dažādu vēstures līkloču dēļ Latvijā joprojām daudzi par valsti runā trešajā personā - es un valsts, nevis - es arī esmu valsts," stāsta Dace Melbārde.
Kā vēstīts, savas idejas Latvijas simtgadei var iesniegt arī interneta vietnē "Lv100.lv", bet valdības nule kā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā apkopoti galvenie svinību pieturas punkti no 2017. līdz pat 2022.gadam - no Latgales kongresa un Latviešu pagaidu nacionālās padomes simtgades līdz valsts proklamēšanai, Brīvības cīņām un Latvijas starptautiskai atzīšanai.
Spriežot pēc kultūras ministres teiktā, par simtgades svinību būtību liels skaidrošanas darbs priekšā ne vien plašākai sabiedrībai, bet arī kolēģiem valdībā.
"Šī nav kultūras programma, ko mēs veidojam. Mēs aicinām katrā nozarē atbildēt uz jautājumu, kā mēs sagaidām Latvijas valsts simtgadi, ko mēs savas nozares ietvaros darīsim. Mēģiniet saprast, ka šis nav tas pats modelis kā "Rīga 2014", kur mēs izveidojām lielu aģentūru, pilnībā nodrošinājām tai darbību un amata vietas. Mēs līdzīgi kā Igaunijā un Somijā veidojam mazu koordinācijas struktūru un piedāvājam galvenās idejas un vadlīnijas, bet lūdzam katru likt Latvijas simtgadi savā dienaskārtībā," norāda Dace Melbārde.
Publiski noformulēt savas idejas Latvijas simtgadei pēc premjeres Laimdotas Straujumas lūguma pirmoreiz nācās arī pārējo nozaru ministriem. Brīžam gan tas izvērtās par laba vēlējumiem un deklaratīvām frāzēm - par labāku veselības aprūpi, stiprāku tiesu sistēmu, dzimstības veicināšanu un nodokļu maksāšanu.
Latvijas simtgades nozīmi ārpolitiskā kontekstā iezīmēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: "Es domāju, ka Latvijas simts gadu jubileja ir ļoti labs pamats, iemesls un iespēja atgādināt pasaulei, ka mūsu valsts jau nepārtraukti ir simts gadus, ka tā nav nekāda bijusī Padomju republika, ka nav nekāda pēc Padomju Savienības sabrukšanas radusies valsts, bet ka mums tiešām ir daudz bagātas tradīcijas, ka mēs esam daļa no Eiropas, daļa no brīvās pasaules, kas diemžēl 50 gadus ir bijusi ārpus šīs telpas. Un no tā viedokļa mēs Ārlietu ministrijā esam gatavi daudz strādāt."
Savukārt, piemēram, Izglītības ministrija sadarbībā ar zinātniekiem cer līdz simtgadei izveidot aplikāciju latviešu valodas mācīšanai visā pasaulē. Taču ar Latvijas simtgadi gan nekas nebeigsies - to kolēģiem atgādināja aizejošā izglītības ministre Mārīte Seile, vēlot jaunajai valdībai izglītību turēt goda vietā. "Es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un valdībai kopā izdosies veidot tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina katram bērnam Latvijā - neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis, - kvalitatīvu izglītību. Un ar kvalitatīvu izglītūbu es saprotu tādu izglītību, kas māca cilvēkus domāt, izvērtēt savas izvēles, uzņemties atbildību par savām izvēlēm," pauž Mārīte Seile.
Latvijas simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija". Svētku norisi piecu gadu garumā plānots veidot piecos ciklos: godināt Latvijas valstiskuma idejas nesējus un tos, kas ziedojuši savu dzīvību par valsti, apzināt Latvijas vēstures ceļus un diskutēt par attīstības ceļiem nākotnē, sumināt Latvijas draugus, kaimiņus un sabiedrotos, sakopt vidi sev apkārt.
2018.gada lielāko notikumu vidū būs Dziesmu un deju svētki, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas atklāšana un Latvijas simtgades filmu nonākšana pie skatītājiem.
