Arhitekts: Atjaunoto Mežaparka estrādi izmantot tikai Dziesmu svētkiem būtu nesaimnieciski

Juris Poga norādīja, ka Mežaparka estrādi ir nepieciešams padarīt konkurētspējīgāku lielo pasākumu tirgū. Nav brīnums, ka slavenā amerikāņu dziedātāja Madonna savu koncertu sniedza Tallinā, kur, kā norāda reklāmās, turienes estrāde spēj uzņemt 100 000 skatītāju.

Mežaparka estrādei ir jāspēj uzņemt līdz 70 000 skatītāju.

Arhitekts arī uzsvēra, ka estrāde būs iekārtota tā, lai fona troksnis – cilvēku čalas un tirgotāju kņada – netraucētu kora skaņām Dziesmu svētku laikā. Proti, tirgotavas atradīsies zem skatītāju tribīnēm.

Savukārt Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs atgādināja, ka Mežaparka estrādes pārbūve notiks divās daļās. Pirmajā jeb A daļā tiks pārbūvētas skatītāju tribīnes un zona. Šos darbus pabeigs līdz 2018.gada jūnijam. Pēc svētkiem būvēs jaunu estrādes skatītāju tribīni, kuru cer pabeigt 2020.gadā, kad notiks Skolēnu dziesmu un deju svētki.

Burovs gan uzreiz piebilst, ka nesola jaunu estrādi 2020.gadā. „Šeit vispār kaut ko teikt ir par agru,” viņš nosaka par vēl līdz galam neskaidrajām izmaksām, konkursiem un citām lietām.

Ziņots, ka  Rīgas dome, kuras īpašumā estrāde atrodas, ņems aizņēmumu Valsts kasē, lai veiktu estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību. Kopējais nepieciešamais finansējums estrādes būvniecībai ir 44 598 133 eiro.

Mežaparka Lielā estrāde būvēta 1955.gadā, un laika gaitā tā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu norises vietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek Mežaparka estrādē, ir īpaši pieprasīti sabiedrībā, taču estrāde, ko Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēji visā Latvijā ir nodēvējuši par šo svētku svētvietu, savas vairāk nekā 60 gadu pastāvēšanas laikā ir fiziski un morāli novecojusi gan no kapacitātes, gan drošības, gan vides pieejamības, gan arī citiem mūsdienu prasībām atbilstošiem nosacījumiem.

Nepieciešamību pēc jaunas estrādes jau ilgstošā laika posmā (vismaz kopš 20.gs. 80., 90.gadiem) ir uzsvērusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopiena - vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas pārstāv gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus.