Sporta žurnālists Tripāns: Balderis arī tagad varētu spēlēt Latvijas izlasē

Kad pirmo reizi Tripāns piezvanījis Balderim, viņš domājis, ka hokejists būs ilgi jāpierunā, tomēr Balderis piekrita filmai, jo bija redzējis viņa iepriekšējo filmu "Leģenda. Uļjana Semjonova" (pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada 8. maijā). "Helmutam teicu, ka es gribu patiesu stāstu, un viņš tam piekrita," stāsta Tripāns. Ar Balderi bijušas divas filmēšanas reizes – viena ļoti ilga intervija un viena ainas filmēšana, kur Balderis atkal uzkāpis uz slidām.

"Viņam tūlīt būs 65 gadi. Godīgi - viņš varētu spēlēt Latvijas izlasē. Tas prātā neliekas kopā," atzīst Tripāns. To, ko leģendārais hokejists prot darīt ar ripu, nespējot neviens Latvijas hokejists.

Pārējo filmā stāsta viņa līdzcilvēki, komandas biedri, draugi un sieva Anita. Filmā runā Krievijas lielākā hokeja zvaigzne Vladislavs Tretjaks. Helmuts ir vienīgais, kas viņam vienā spēlē iemetis četras ripas un viņam tas joprojām sāpot. Vēl filmā runā sporta žurnālists Gunārs Jākobsons, Latvijas hokeja izlases galvenais ārsts Jānis Kvēps, Helmuta labs draugs, hokejists Boriss Mihailovs, hokejists Anatolijs Jemeļjaņenko un citi.

Filmā neiekļautā aina - Jānis Kvēps stāsta par Baldera cīņassparu

Helmuta filma būs Tripāna visapjomīgākais un vispilnvērtīgākais darbs, kas tapis uz TV ekrāniem, pārliecināts ir sporta žurnālists.

"Es zinu, ka 90.gados, kad es braucu uz Sporta pili un spēlēju hokeju jauniešu komandā, tad Balderis bija milzīgs piemērs. Tagad viņš vairs nav piemērs, viņš ir tāda migla, kura bijusi un viņas vairs nav. Man bija vēlme parādīt, kā viņš spēlēja. Filmā ir tik daudz epizožu, kur tu skaties uz laiku pirms 40 gadiem un salīdzini ar mūsdienu hokeju, un saproti – viņš varētu spēlēt mūsdienu hokejā, būt mūsu valsts izlasē. Par viņu nav Latvijā piedzimuši labāki spēlētāji. Lielie cilvēki, ar kuriem esmu saskāries mīl, ko dara. Helmuts mīl hokeju," pārliecināts ir Tripāns.

Filmā pirmais jautājums, ko sporta žurnālists jautā Balderim: "Kā tu guli pa naktīm?" Un viņš atbild, ka viņam ir grūti, jo viņš aizvien spēlē: "Viņš teica, ka iepriekšējā vakarā izgājis viens pret vienu, piedalījies nometnē, viņu neņēmuši izlasē un viņš nevar saprast kāpēc..."

Viņš nav beidzis spēlēt, viņam ir 65 gadi, viņš aizvien spēlē hokeju sapņos."

Vladislavs Tretjaks: Viņš slidoja ātrāk par ripu

Filmā ir unikāli video kadri - iefilmēti Baldera pirmie soļi uz ledus četru gadu vecumā. Tāpat ir gan krāsainas, gan melnbaltas bildes no Baldera arhīva.

Tripāns uzskata, ka Balderis mūsdienās nav līdz galam novērtēts: "Tad, kad Balderis spēlēja, cilvēki negāja uz sportu, viņi gāja skatīties Balderi. Viņš bija lielākā slavenība, kas varēja būt Latvijas sportā. Kad Helmuts pirmo reizi debitēja Rīgas "Dinamo", mūsu komanda visā līgā bija trešajā vietā no apakšas. Tribīnēs sēdējuši tikai 20 cilvēki. Tad, kad viņš gāja prom no hokeja, 1985.gadā Sporta pilī nebija vietu. Viņš nespēlēja, viņš vienkārši uz skatuves teica paldies Rīgas "Dinamo". Tā bija tāda aura, viņas vairs nav. Cilvēkiem nebija vietas Sporta pilī, biļetes bija ar desmitkārt augstāku cenu nekā sākumā. Es uzskatu, ka līdz galam nav izrādīta cieņa ne Uļai, ne Helmutam, jo viņš spēlēja ar superzvaigznēm. Viņš spēlēja ar mūsu laika Krosbijiem, Ovečkiniem, ar lielākajām superzvaigznēm – viņu krekli karājas pie griestiem un ar viņu krekliem vairs neviens nespēlē," stāsta Tripāns.

Anatolijs Jemeļjaņenko:Daudziem rokas trīcēja, spēlējot ar viņu

Taujāts par to, vai jauniešiem, kuri par Balderi līdz šim neko nav zinājuši, pēc filmas noskatīšanās vairs nebūs šaubu, kurš ir izcilākais Latvijas hokejists, Tripāns atzīst, ka jauniešiem būs grūti saprast laiku, kurā Helmuts spēlēja: "Hokejs tajā bildē izskatās dīvains, bet Helmuts uz tās dīvainās bildes ir pāri laikam. Skrien ātrāk par visiem, met citādāk, apved citādāk. To viņi ieraudzīs. Ko no viņa var mācīties? Viņam ir ārkārtīgi liels talants, bet viņš bija dusmīgs katru reizi, kad zaudēja vai neiemeta. Tā mums pietrūkst – mums visiem viss ir labi. Mums pietiek ar to, ka mums iedod kausu par piedalīšanos. Tajā laikā tā nebija, bija jāpierāda sevi, lai izsistos, bija jāsakož zobi un jādara. Pat tad, kad neviens viņam neticēja. Viņam karjerā ir tik daudz ierakstu, kur viņš ir pirmais – pirmais latvietis, kuram visvairāk vārtu, visvairāk piespēļu, pirmais latvietis pasaules čempions.

Bet viņš nekad nesamierinājās, viņš gribēja vēl un vēl.

Viņš ir visvecākais spēlētājs visā pasaulē, kurš debitējis NHL. Viņam Rīgā jautāja: "Ko tu tur darīsi?" Un viņš teica: "Es gribu un es izdarīšu." Manuprāt, tā ir mūsu latviešu vājība – ko ta' nu es? Es jau neko. Un tad mēs skatāmies uz lielajiem piemēriem un sakām – jā. Vajag kaut kā viņiem sekot."

Filmā neiekļautā aina - Balderis sievu Anitu gribēja precēt jau 16 gadu vecumā

Lai gan filmā runāts arī par dažādām grūtībām un Baldera nesaskaņām ar treneri Viktoru Tihonovu, kuram Helmuts aizvien nav piedevis, Tripānam filmā pārsteigumu sagādājuši runātāju smiekli: "Filmā ir daudz smieklu. Ir tāds vieglums tam visam, runātāji atplauka. Man bija tā sajūta, ka viņi grib par to runāt, ka viņi ir nocietušies, lai runātu par Helmutu.

Man ir tā sajūta, ka mēs esam tik ārkārtīgi nelaimīgi un zaudētāji, ka neesam viņu redzējuši dzīvē spēlējam.

Ja man būtu tāda iespēja un man teiktu - izvēlies -, es noteikti izvēlētos, lai varētu vienu dienu stāvēt pie borta un būt tajā brīdī, kad pārpildītā arēnā cilvēki skatījās, ko viņš dara. Un viņš darīja tādas lietas! Un tie visi cilvēki to stāsta. Un tas ir tā kā Dziesmu svētki – sēdi tribīnē un saproti, ka tagad notiek kaut kas liels!"

Anatolijs Jemeļjaņenko stāsta par Baldera mānīšanos hokeja laukumā

Filmas beigās visiem deviņiem runātājiem Tripāns uzdod jautājumu – kas bija Helmuts Balderis? Katrs pirms atbildes ievilka elpu, ieturēja klusumu un viņi visi pateica: "Helmuts Balderis bija..." "Vārdus, ko runātāji veltīja Balderim, nesaka kuram katram. Un tad tu domā, kas viņš bija man?" jautā Tripāns.

Gunārs Jākobsons: Balderis ir dārgakmens uz ledus