Amsterdamas Starptautiskais dokumentālo filmu festivāls patiesi pārsteidz ar savu vērienu. Divpadsmit dienu garumā 18 kinozālēs tiek paralēli izrādītas aptuveni 300 dokumentālās filmas. Šogad tās ir atlasītas no vairāk kā 3200 iesniegtajām filmām. Tātad par labām tiek atzīti vien mazāk kā 10% iesniegto darbu.
Tādēļ fakts, ka šogad Amsterdamā tiek izrādītas divas filmas par Rīgu, pats par sevi ir ievērības cienīgs. Tā ir Dāvja Sīmaņa veidotā “Escaping Riga” un dāņu režisora Jona Banga Karlsena īsfilma “Rīgas kaķi”.
Abu filmu tapšanā ir piedalījusies Ginta Grūbes studija “Mistrus media”, tādēļ arī viņš šajās dienās ir Amsterdamā. „Dāvja Sīmaņa “Escaping Riga”, manuprāt, ir samērā netipiska filma Amsterdamas festivālam, kurš, kā zināms, vienmēr ir orientēts uz samērā aktuālām sociālpolitiskām lietām, kur vēsturiskām eseju filmām ir mazāka nozīme,” saka Grūbe.
“Escaping Riga” vēsta par divu nozīmīgu Rīgā dzimušo vēsturisku personību dzīvi, proti par filozofu Jesaju Berlinu un kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu. Abi nāca no diezgan turīgām ģimenēm, bērnībā dzīvoja uz Alberta ielas, kur lielāko daļu namu uzbūvēja Eizenšteina tēvs. Un abi bija spiesti pamest Rīgu Pirmā pasaules kara laikā. Berlins devās uz Londonu, bet Eizenšteins uz Sanktpēterburgu.
Grūbe uzskata, ka šie politiskie notikumi 20.gadsimta sākumā un filmā apskatītās nozīmīgās personības varēja daļēji kalpot par iemeslu tam, kādēļ “Escaping Riga” tika iekļauta programmā. „Iemeslus es varu tikai minēt. Versijas, kādēļ šī filma tika atlasīta festivālam, ir, iespējams, Dāvja ieliktais stāsts filmā, kas ļauj paskatīties uz gadsimta notikumiem arī ar tādu politisku prizmu.. par to, kas notika ar Sergeja Eizenšteina un Jesajas Berlina dzīvēm... Simts gadus pēc Pirmā pasaules kara sākuma tas konteksts tur ir iezīmēts,” saka Grūbe.
Tieši Berlina vārds piesaistīja kādu no skatītājām atnākt uz vienu no pieciem “Escaping Riga” seansiem. Pēc filmas šī sieviete, būdama mākslas vēsturniece, norādīja uz vairākām neprecizitātēm: „Ļoti īpatnējs skatījums. Es nezinu cik labi viņš pazīst Berlinu, jo tur ir tik daudz lietu, ko autors nedaudz nepareizi interpretē. Man liekas, ka šis stāsts kopumā ir nedaudz pārspīlēts, izpušķots. Un arī daudz nelielu neprecizitāšu biogrāfijas faktos. Piemēram, Jesaja nekādi nevarēja neko zīmēt, kā tas ir parādīts filmas sākumā, jo viņa kreisā roka kopš dzimšanas īsti nefunkcionēja. Un ir arī daudz citu mazu falsifikāciju. Bet es neesmu pārliecināta, cik vēsturiski precīzai šai filmai bija jābūt.”
Tomēr kopumā “Escaping Riga” šai skatītājai likās interesanta: „Bet tā ir diezgan interesanta versija. Man patika filmas formāts un ka tā ir melnbalta. Vai tā ir uzņemta uz 32 mm kinolentes?”
Gan “Escaping Riga”, gan arī “Rīgas kaķi” piedalās oficiālajā festivāla programmā. Viena no tām tika izrādīta festivāla sadaļā ar nosaukumu “Panorāma”, kas veidota, lai parādītu kas šobrīd notiek pasaules dokumentālajā kino. Savukārt otrā tiek izrādīta sadaļā “Paradocs”, kur ir iekļautas filmas, kas sajauc žanru robežas.
Īpaša uzmanība šogad festivālā tiek veltīta arī sievietēm režisorēm, jo viņu darbus var redzēt salīdzinoši reti. Vēl viens akcents ir likts arī uz mediju ietekmi uz cilvēku ikdienas dzīvi un mūsu attiecībām ar tiem.
