„Katrā otrajā filmā bija jauns režisora vārds. Bija režisori, kas līdz šim strādājuši tikai ar dokumentālo kino un pirmo reizi debitē spēlfilmā. Tādā veidā no šiem jaunajiem režisoriem bija kādi 3-4 ļoti spilgti, kam varēja krustiņus uzreiz pielikt, bet visi pārējie tādi līdzīgi,” uzsver Gētes institūta Latvijā kultūras programmu vadītāja Antra Balode.
Septiņu Berlināles filmu programma piesaista ar divās spilgtām satura līnijām. Viena stāsta par sievieti ģimenē, otra tēma – par sievietes dzīvi.
Dorisa Derī filma „Sveicieni no Fukušimas” mūs aizvedīs uz Japānu vēl piecus gadus pēc kodolkatastrofas. Filmā jauna sieviete vārdā Marija dodas cietušajiem palīgā un satiek Fukušimas pēdējo geišu jau cienījamā vecumā.
„Šīs abas sievietes ir totāli atšķirīgas, pilnīgi divas pasaules. Cik viena ir atvērta, tik otra ir noslēgta. Cik viena depresīva, tik otra optimistiska. Un kā abas sievietes tuvinās un kā ir iespēja realizēt šo neparasto mērķi - vienkārši vecumā atgriezties savās mājās,” pārdomās par filmu dalās Balode.
Skaudra drāma ir filma „24 nedēļas”, režisores Annes Cohras Berahedas otrā spēlfilma, kas veltīta sievietes dzīves laikam, kad viņa gaida slimu bērnu. Filma ir stāsts par sievieti pašu, par ģimeni, par iekšējo konfliktu, par ārkārtīgi grūtajiem lēmumiem, kas dzīvē sievietei ir jāpieņem.
Vācu kino vilina ar spilgtiem aktierdarbiem. Filmā „Es un Kaminskis” spēlē Latvijā jau iepazīts aktieris – Daniels Brīls.
„Daniels Brīls parasti visās filmās ir superlabs varonis, labi kopts, pieklājīgs un viņam jau tāds imidžs ir izveidojies. Viņš filmas laikā pārvēršas, tikai pateicoties aklajam māksliniekam, sirmam vīram, kurš šim jaunajam žurnālistam atver acis uz pasauli, parāda lietu kārtību un secību, un galvenais - lietu vērtību,” stāsta Balode.
Berlināles filmas būs skatāmas kinoteātrī „Splendid Palace” no 28.oktobria līdz 3.novembrim.
