Režisors Normunds Pucis līdz ar filmu no aizmirstības izceļ ļoti spēcīgu Latgales personību - katoļu priesteri Antonu Juhņeviču. Filmā atainoti viņa mūža pēdējie gadi - no brīža, kad viņš 1945. gadā Latgales mežos nodibina partizānu apvienību un darbojas ar segvārdu Vientulis, līdz brīdim, kad 1947.gadā padomju vara viņu arestē un Centrālcietumā viņam izpilda nāvessodu.
Savas dzīves laikā Juhņevičs nepakļaujas ne vācu, ne padomju varas diktātam. No kanceles atklāti sprediķo pret varām, tāpat pie sevis slēpj vietējos Latgales vīrus, lai pasargātu tautas dzīvo spēku no iznīcināšanas netaisnīgā karā. Priesteri filmā atveido viņam arī vizuāli līdzīgais Varis Piņķis.
Viņš ir disidenta tips. Šajos tipos es esmu drusciņ iedziļinājies, pētījis krievu disidentu dienasgrāmatas, un Juhņevičs pilnībā atbilst šim tipam, kurš burtiski nekad nevar nolaisties zem savu morālo vērtību līmeņa, nespēj paciest netaisnību un ir gatavs iet līdz galam," stāsta aktieris.
Čakli vietējie ziņotāji vēstis par priestera nepakļāvību ātri vien piegādā dedzīgajam padomju varas darbonim Latgalē Longinam Avdjukevičam, kurš uzsāk Juhņeviča vajāšanu. Andjukevičs vēlāk pazīstams kā Valsts drošības komitejas šefs, un viņa lomā darbojas Vilis Daudziņš.
„Iemeslus, kādēļ cilvēks tā rīkojas, var atrast ļoti viegli un to var būt ļoti daudz," skaidro Daudziņš. "Galu galā būt pie jaunas valsts būvēšanas vienmēr ir interesanti, uzspridzināt visu veco un būvēt kaut ko jaunu. Un tas, ka tas prasa upurus un asinis, tās ir blaknes. Es esmu varas pārstāvis, un tagad notiek tā, kā es gribu. Un vara jau ir ļoti salda. Es domāju, ka ļoti daudzi šie cilvēki, kas nokļuva pie varas, bet līdz tam, piemēram, Ulmaņa valdīšanas laikā, nepavisam nebija pie varas, viņi pēkšņi sajutās ļoti spēcīgi."
Aktiera Andra Buļa atveidojumā savukārt iepazīstam Jāni Klimkānu. Sākotnēji viņš bija viens no nacionālo partizānu kustības līderiem, bet vēlāk - dažādu likteņa pavērsienu dēļ - kļuva par nodevēju un padomju spiegu Anglijā.
„Mēs jau nekad nezinām, kurā brīdi cilvēks tiek sagrauts psiholoģiski, vai tajā brīdī, kad lielā grupa paliek aizvien mazāka un mazāka, tavi kolēģi vai nu padodas vai tiek nošauti, vai tajā brīdi, kad tavs tēvs tevi nodod.," stāsta Bulis. "Jo tas lielais lūzums jau viņā notika, kad tēvs nodeva viņu. Kā teica viens krievu aktieris, - viņš spēlēja visu laiku varoņus, un viņam prasīja, vai viņš arī dzīvē tāds ir, viņš atbildēja - ja maniem bērniem pieliks pistoli pie deniņiem, es nodošu arī savu valsti, jo es esmu cilvēks."
Režisors Normunds Pucis stāsta, ka viņa mērķis bijis izcelt no aizmirstības vēsturiskos notikumus, kas saistās ar Latvijas nacionālajiem partizāniem. Taču dramatiskā tēma galvenokārt ir tikai iemesls, lai kopumā runātu par cilvēka dzīves eksistenciālajām izvēlēm.
"Šie notikumi, kurus mēs rekonstruējam, tie atklāj gan varonību, gan nodevību. Ir arī cilvēki, kurus mēs nevaram ierindot nevienā no šīm kategorijām, viņi vienkārši meklē ceļus, kā saglabāt savu, savas ģimenes un tuvinieku dzīvības," - tā Normunds Pucis. "Es uzskatu, ka kino mākslas uzdevums nav dot morālus vērtējumus. Ir svarīgi aicināt aizdomāties par šīm izvēlēm, jo mainās laiki, bet cilvēks jau ir tas pats. Ja, nedod Dievs, mūs tagad piemeklētu kāda krīzes situācija, mūsu priekšā nostātos tādas pašas izvēles."
Filma ir melnbalta, dokumentālo notikumu inscenējumi tajā mijas ar dokumentāliem kadriem, nozīmīga loma filmā ir Riharda Dubras komponētajai mūzikai.
Filmas „Segvārds Vientulis” pirmizrāde kinoteātrī „Splended Palace” būs skatāma 4.novembrī, visā Latvijā filmu sāks izrādīt no 7.novembra.
