Marks Šovs bija ievērojams modes un slavenību fotogrāfs, viņa darbi mūsdienās ir interesanti gan no vēsturiskā, gan arī mākslinieciskā viedokļa.
„Mans favorīts, es saku uzreiz, ir šeit, kur Žaklīna Kenedija ir papraci ielenkta Itālijas ceļojumā, fotogrāfijā redzam horizontālo kompozīciju,” ar izstādi iepazīstina tās kuratore Inese Baranovska. Daļā fotogrāfiju Kenediji redzami kā publiskas personas, tiekoties ar sabiedrību, tomēr lielākā kolekcijas daļa atspoguļo viņu ģimenes dzīvi.
Laulātais pāris fiksēts gan dažādos interjeros, gan atpūtā dārzā, izjādē ar zirgiem, pludmalē un izbraucienā ar jahtu. Vissirsnīgākās ir fotogrāfijas kopā ar bērniem - mazo Džonu un Karolīnu.
Lai arī, protams, šo fotogrāfiju galvenais mērķis savulaik bija kultivēt Kenediju ģimenes pozitīvo tēlu, ar laika distanci tās ieguvušas it kā jaunu pievienoto vērtību, kā ļoti interesantas vēstures, mākslas un arī sešdesmito gadu reklāmas liecības.
„Zināmā mērā šīs fotogrāfijas, vismaz daļa no tām, ir tapušas kā reklāmas kampaņas daļa. Mēs varam salīdzināt, cik brutāla reklāmas kampaņa ir šobrīd, un cik tomēr tā bija cilvēciska piecdesmito gadu beigās,” saka Inese Baranovska.
Fotogrāfijas nenoliedzami ir arī spilgti mākslas fakti. Tās tapušas fotogrāfijas ziedu laikos, un par to autoru tika izvēlēts labākais no labākajiem ietekmīgā žurnāla „Life” fotogrāfiem Marks Šovs.
„Viņš ir pratis radīt šo ļoti tuvo intimitātes sajūtu, kas tolaik patika gan Kenediju ģimenei, gan šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, joprojām patīk cilvēkiem. Viņš ģimeni ir fotografējis nevis tādēļ, ka tas ir viņa pienākums vai ka viņš ir galma fotogrāfs. Nē, viņš ir veidojis šīs fotogrāfijas ar mīlestību, un tas šeit personificējas. Mēs te neredzam tikai politiskās dzīves līderi un amerikāņu sabiedriskās dzīves leģendu, bet mums tiek izstāstīts aizkustinošs un trausls stāsts,” stāsta Inese Baranovska.
Interesanti, ka Marks Šovs, veidojot fotostāstu par Kenediju ģimeni, centrā pat vairāk izvirzījis Žaklīnu Kenediju.
„Mēs zinām Žaklīnas gaitas pēc Kenedija nošaušanas un tā tālāk… Bet tas varbūt ir arī stāsts, par ko var priecāties feministes, ka, jā, sievietei ir ļoti liela nozīme politikā, dzīvē, arī kā sabiedrotajai, ģimenes balstam. Žaklīna Kenedija bija ne tikai daiļš anturāžs Kenedija klanam, viņa bija arī personība, un fotogrāfs arī to redz, ka tā ir sieviete – personība,” norāda izstādes kuratore.
Nekad neaizmirsīšu brīdi, kad izdzirdēju ziņu par Džona Kenedija nāvi - viņa personība vienmēr ir ļoti fascinējusi, tā par Kenediju saka izstādes rīkotājs Rīgā Dmitrijs Krupņikovs. Viņš CNN ziņās nejauši uzzinājis par šīs izstādes norisi Berlīnē, sazinājies ar galeriju un no turienes izstādi atvedis arī uz Rīgu
„Viena lieta - ka, ja mēs vēl dzīvojam šajā pasaulē, pēc 1962.gada Kubas krīzes, tad, pateicoties tam, ka Kenedijs spēja atrisināt konfliktu ar Padomju Savienību tajā brīdī, kad pasaule bija uz kodolkara robežas. Un, skatoties apkārt, šodien mēs atkal nervozējam,” saka Dmitrijs Krupņikovs.
„Otra lieta - Kenedijs bija pirmais prezidents, kurš bija dzimis 20.gadsimtā, Eizenhauers pirms tam bija daudz vecāks par viņu, un viņš ienāca ar jaunu domāšanu, Mēness programmu, kas bija gaišs periods amerikāņu vēsturē,” turpina Krupņikovs.
Izstāde „Kenediji Marka Šova fotogrāfijās” tiek atklāta otrdien Rīgas Mākslas telpas Intro zālē, un to varēs apskatīt līdz 26.septembrim.
