"Jānis Streičs, tomēr pats būdams režisors un aktieris, ļoti gribēja veidot filmu par sevi zināmā mērā," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāsta režisore Agita Cāne-Ķīle.
Sākumā Streičam savu ieceri veidot filmu piedāvāja Daira Āboliņa. Pēc trīs dienām tas esot pārtapis par paša Streiča projektu.
"Jūs saprotat, ko nozīmē, ja jums lūdz uztaisīt filmu par Jāni Streiču? Tas ir apmēram tāpat, kā jums lūgtu uztaisīt filmu par dziesmusvētkiem vai, piemēram, par "Skroderdienām Silmačos". Tev uzreiz šķiet, ka ir uzvēlies viss pasaules smagums un visa pasaules laime vienlaikus," skaidro Daira Āboliņa. "Tas ir tā, ka tu sēdi un domā, vai tiešām ir kaut kas tāds, ko mēs par Jāni Streiču varētu vēl pateikt tādu, lai jūs gribētu ieslēgt televizoru."
Kad filmas veidotājas izstāstījušas Streičam, ka viņam būs filmā jāstāsta par sevi un savām filmām, Streičs esot teicis: "Nē! Nē, kam vispār interesē tas, ko es stāstu par sevi?! Ko es vispār tur jaunu varu pateikt?! Tas taču ir garlaicīgi. Nekādā gadījumā! Es stāstīšu par citiem."
"Un tad zināmā mērā mēs viņa uzstādījumu pieņēmām, proti, ka tas būs Jāņa Streiča stāsts par viņa draugiem, bet tajā pašā laikā tas tomēr ir stāsts par viņu pašu," turpina Agita Cāne-Ķīle.
Filmas pieteikumā teikts: "Jānis Streičs svin dzīvi, apciemojot savus tuvus un tālus, senus un nesen iegūtus draugus, baudot savu nemierīgā rakstura ģimenes idilli kopā ar meitu, sievu, znotu un ģimenes mīluli sunīti Mirtu. Viņš būvē jaunu saimniecības ēku, kur beidzot būs Streiča darbnīca un pasaule reibinoši smaržo pēc žūstoša koka skaidām, svaigi pļautas zāles, bet vēl vairāk pēc... dzīves."
Dažas lietas LTV dokumentālajā filmā tomēr būšot pārsteigums arī pašam Streičam, piebilst Daira Aboliņa.
Jau vēstīts, ka 26. septembrī kinorežisoram Jānim Streičam apritēja 80 gadi un sākās virkne jubilāram veltītu pasākumu.
