Šogad kino projektu izveides budžets ir palielināts Latvijas Republikas simtgades gaidāmo filmu dēļ. Šobrīd notiek kārtējā kino projektu ražošanas konkursa prezentācijas: tajās piedalās astoņas spēlfilmu pieteikumi, 19 dokumentālo filmu projekti un deviņi animācijas projekti. Daudzi no iesniegtajiem projektiem pērn jau ir saņēmuši Nacionālā kino centra finansiālo atbalstu to attīstīšanas periodam.
"Ja būtu iespējams saņemt finansējumu tikai tiem projektiem, kas jau ir attīstīšanas procesā un jau vienreiz finansēti, tad šī konkurence būtu daudz mazāka. Jāsaka, ka šogad ir mazāk projektu. Konkurence ir krietna, jo tā nauda jau nav bezgalīga," stāsta Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.
Šis ir pirmais NKC konkurss 2015.gadā, tajā pieejamais finansējums ir apmēram viens miljons eiro, gandrīz par pusmiljonu eiro mazāk nekā pērn, jo starpība un budžeta pieaugums tiek novirzīti simtgades filmām. Šī iemesla dēļ tikai daži projekti var cerēt uz vismaz daļu no prasītā finansējuma. Daudziem nepieciešamos līdzekļus nāksies meklēt citur.
Spēlfilmu projektu kopējā pieprasītā summa ir vairāk nekā divi miljoni eiro, bet Nacionālā kino centra rīcībā šim nolūkam ir 24% nepieciešamās summas. Dokumentālo filmu projektu kopējais pieprasījums ir ap pusmiljonu eiro, tātad iespējams apmierināt tikai 15% pieprasījuma. Salīdzinoši labvēlīgāka situācija ir animācijā, kur projektu kopējais pieprasījums ir arī ap pusmiljonu, bet konkursa rīkotāju rīcībā ir 64% prasītās summas.
Pilnmetrāžas filmu konkursam kopā tika iesniegti astoņi projekti, kuru aktualitāti Latvijas auditorijai vērtē jaunizveidota ekspertu komisija. Viens no pilnmetrāžas ekspertu komisijas pārstāvjiem ir bijušais kinoteātra "Forum Cinemas" vadītājs Atis Amoliņš. Viņš uzsver, ka šoreiz pretendenti ir rūpīgi domājuši par filmas potenciālu ārvalstu auditorijas acīs.
"Es domāju, ka katra lēmuma pieņemšana ir grūta, jo ir jāsaprot arī, ka tas ir katram režisoram, tas ir par būt vai nebūt. Ja septiņus gadus atpakaļ visi koncentrējās tikai uz stāstu un scenāriju, tad tagad projekts tiek pasniegts daudz plašākā redzējumā," vērtē Atis Amoliņš.
Publiskajās prezentācijas piedalās projekta režisors un producents. Režisors Varis Brasla pērn saņēma Nacionālā kino centra atbalstu savas filmas par kara skarbajām sekām - "Atvari" - attīstīšanai. Varis Brasla atklāj, ka šādās publiskās prezentācijās vairākkārt saņēmis brāzienu. Ilgu laiku no režisora neviens kinodarbs uz ekrāniem nav redzēts. Ar katru gadu arvien sīvāku konkurenci vecmeistariem konkursā veido jaunā kino režisoru paaudze.
"Es domāju, ka vecos vēl nevajag vest uz mežu ragaviņās, jo tā daudzo gadu sakrātā prakse var dot arī kādu pozitīvu rezultātu gan uz ekrāna, gan arī kontaktējoties ar kolēģiem. Mēs tagad esam tik sašķaidīti pa sīkpartijām, ka nezinām, ko katrs dara vai pat neesam pazīstami. Tur kaut kas nav pareizi," norāda Varis Brasla.
Visvairāk - kopumā 19 projekti - pieteikti dokumentālo filmu žanrā. Bet tieši dokumentālo kino projektiem paredzēts vispieticīgākais finansējums. No visiem 19 projektiem atbalstīti tiks vismaz trīs dokumentālo filmu projekti. Šo projektu prezentācija notiks 27.martā.
