Kā ziņo Krievijas mediji, kopš septembra režisors hospitalizēts vairākas reizes. Nonākot slimnīcā 21. novembrī, Rjazanovam konstatēta aizdusa un šķidrums plaušās, taču režisora veselības stāvoklis pasliktinājās, un dienu pirms nāves ārsti vērtēja viņa stāvokli kā ļoti smagu, diagnosticējot plaušu un sirds mazspēju.
Režisors pats intervijās ir atzinis, ka viņa darbā svētākais ir bijuši aktieri, uz kuriem viņš nekad neesot pacēlis balsi. Latviešu kino leģenda - režisors Jānis Streičs, kurš Rjazanovu pazina personīgi, viņu raksturo kā krietnu cilvēku un norāda - režisora aiziešana lielākais zaudējums ir viņa tuviniekiem.
"Zaudējums šodien. Teikt, ka mākslai zaudējums, to nedrīkstam teikt, jo mantojums paliek, tas ir nemirstīgs, jo kino ir māksla, līdzīga avīzei - filmas ātri noveco, reti gadās laime, ka filmas dzīvo gadiem ilgi, un šis ir tas laimes luteklis - Rjazanovs. Viņš nebūs, bet filmas dzīvos, mācīs. Grāmatas, viņš ir talantīgs grāmatu autors, tādu vēsturisku pētījumu par mīlestību, par cilvēku likteņiem, sieviešu likteņiem, televīzijas pārraides, viņa mantojums ir milzīgs," norāda Jānis Streičs.
Rjazanovs bija arī lielisks dzejnieks. Tekstus daudzu iemīļotajām dziesmām viņa leģendārajos kinodarbos bieži rakstījis viņš pats. Eldars Rjazanovs darbojies arī kā aktieris, scenārists un producents, aktīvi kritizējis Vladimira Putina politiku un nostājies pret Krimas okupāciju.
Slavenākās Rjazanova filmas ir "Karnevāla nakts" (1956), "Huzāru balāde" (1962), "Sargies, auto!" (1966), TV filma "Likteņa ironija jeb Vieglu garu" (1975), "Dienesta romāns" (1977), "Garāža" (1979), "Stacija diviem" (1982), "Cietsirdīgā romance" (1984).
