Filmēšanās kailam – drosme vai kauns?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Filmēties kailam ir drosmīgi vai nepieņemami? Topošajai režisoru Laura un Raita Ābeļu filmai “Baltu ciltis” meklēja brīvprātīgos, kas būtu gatavi filmēties kaili auglības rituālā. Tiem, kuri pieteicās, motivācija un skaidrojums ir atšķirīgs.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Kailfoto nelika sūtīt,” smej Artūrs. Viņš ir viens no tiem, kurš atsaucās uz sludinājumu un pieteicās filmēties kails vasaras saulgriežu ainā režisoru Laura un Raita Ābeļu topošajā filmā “Baltu ciltis”. Filma ir par 13.gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju.

"Lai to Latvijas simtgadi atspoguļotu un parādītu, kā toreiz, kādreiz dzīvoja — nav nekādu pretenziju, nekādu. Kauna sajūtas nekādas, tā kādreiz notika," pamato Artūrs.

Artūram ir gara bārda un mati, tetovējumu neesot — tāpēc domā, ka 13.gadsimta kailskatam derēs. Šķiet, ka Artūram svarīgāka ir filmas ideja, nevis iespēja pārvarēt sevi un būt kailam kameras priekšā — viņš ir no Tērvetes, viņu interesē balti un zemgaļi, un viņš stāsta, ka prot jāt ar zirgu un cīnīties ar zobenu.

“Nevajag domāt to, ka tagad publicēs un būšu pliks, un “Privātajā Dzīvē” uz vāka būšu, bet vajag domāt, ka tas ir Latvijai uz simts gadiem taisīta filma, lai mēs atstātu kādu paliekošu vērtību par tiem gadiem, par kuriem jau sen esam aizmirsuši,” turpina Artūrs.

Filmēties pieteicās arī Gerda. “Man gribējās izpalīdzēt. Man likās, ka latvieši varbūt nepieteiksies tik daudz, un man gribējās pamēģināt,” saka Gerda.

Gerdai šķiet, ka cilvēki Latvijā ir kautrīgi, īpaši jaunie.

“Un it sevišķi šis skaistuma un fitnesa kults apkārt valda, ka visi mēģina būt tievi, perfekti un tā tālāk, man tas šķiet mazliet nevajadzīgi, tomēr jāmīl sevi, jādzīvo šodienai un jābauda,” skaidro Gerda.

Viņa pati gan ir smalkas miesasbūves.

Gerda uzskata, ka no kailuma neesot jākaunas. Neērti viņai būtu tad, ja viņa kaila būtu viena, bet pārējie — apģērbti.

Tango skolotājs Aigars kailskatā nefilmēsies viens, viņš pieteicās kopā ar savu mīļoto cilvēku.

“Man ir 50, bet es vienalga jūtos jauns. Un nonākt pagātnē, senajos laikos — tas ir interesanti. Šādā skrējienā es jau sen gribēju piedalīties dzīvē. Piemēram, biju dzirdējis, ka Feldbergs Pedvālē rīko katru gadu Jāņos pliko vīriešu skrējienu, bet nebija sanācis piedalīties. Skaists ķermenis kails, no kā kautrēties?” retoriski jautā Aigars.

Aigars ir vairākkārt filmējies masu skatos. Līdz šim viņš ir bijis kuģa pavārs, taksometra šoferis un bandīts. Taču kails gan vēl nē. Aigars domā, ka cilvēki sevi nemīl un tādēļ kautrējas no sava ķermeņa, to viņš secina no runām par tikumību.

“Visas diskusijas par to, ko drīkst bērniem mācīt un ko nedrīkst. Mākslas objektos ir kaunīgi jāaizklāj intīmās ķermeņa daļas, bērniem par to nevajag stāstīt, — tas ir kaut kā pārspīlēts. Bērniem ir jābūt brīviem un nav jākaunas. Protams, pa ielu pliki nestaigāsim, bet kopā ar vecākiem ieiet pirtī, no tā nav jākaunas,” uzskata Aigars.

“Es jau neteiktu, ka es nekaunos, bet man nav problēmu atkailināties,” saka Vizma un atzīst, ka filmēšanai pieteicās spontāni, ilgi nedomājot. Viņasprāt, tas nav nekas drosmīgs vai ārprātīgs.

“Tad, ja viņi saka: "Tie ir trakie", man šķiet, ka viņi savā zemapziņā gribētu, bet neuzdrošinās. Tāpēc viņi saka: "Ak, Dievs, viņi ir trakie!"  Ko es viņiem teiktu — pamēģiniet paši, jo, kamēr to neizmēģināsi, neuzzināsi,” uzsver Vizma.

Ja gribas pārbaudīt, kā tas ir, Jāņu naktī vairākās Latvijas vietās būs pliko skrējiens, bet tiem, kuriem šķiet, ka šādām akcijām pievērsta pārāk liela apģērbtu cilvēku uzmanība — Latvijā ir sešas nūdistu pludmales.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti