Seriāls uzliekot lielāku atbildību. It īpaši simtgades seriāls — tas ir kā zīmogs, saka kino kritķe Daira Āboliņa. Un jaunajiem režisoriem, kuri tikko iznākuši pa Kultūras akadēmijas durvīm, tas nemaz nebūtu pa spēkam.
“Seriāls, tas nav kaut kas vienkāršs, vieglāk pieejams, vieglāk uztaisāms nekā lielā filma. Un es uzskatu, ja liela televīzija uzticētu šādu seriālu absolūtam debitantam, tad tā būtu absolūta pašnāvība, jo seriāls prasa pieredzi,” uzskata Āboliņa.
Latvijā bijis daudz seriālu. Latvijas Televīzijas seriāls “Dzīvoklis” 1996. gadā, “Sirdsmīļā Monika”, kuru rādīja LNT. Tā gan ir populārā ASV seriāla “I Love Lucy” kopija. Tāpat LTV “Likteņa līdumnieki”, jāpiemin arī ilgdzīvotājs “Ugunsgrēks”, kuram jau ir vairāk nekā tūkstoš sēriju un šobrīd to rādā TV3. Šādi varētu turpināt ilgi. Tomēr Āboliņa izceļ tikai vecos seriālus.
“Ja es nesaslavēju pēdējo gadu seriālus, tad es nevaru nenovērtēt, ka šobrīd par televīzijas seriālu klasiku tiek uzskatīti "Likteņa līdumnieki", tiek uzskatīta "Saldā indes garša". Un tie ir jau vairāk nekā padsmit gadus veci seriāli,” stāsta kino kritiķe.
Savukārt Inta Gorodecka, kura ir režisore gan vecākiem seriāliem, kā “Dzīvoklis” un “Saldā indes garša”, gan joprojām populārajam seriālam “Ugunsgrēks”, uzskata, ka režisoru un scenāristu skola Latvijā nav attīstīta.
“Cik tad vispār Latvijā režisors un scenārists var tik pie šādiem darbiem? Ļoti reti - tas ir finansējuma dēļ. Pie filmām nu jau, jāteic, daudz biežāk tiek nekā seriāliem, ja viens režisors tiek pie seriāla kādā kanālā, tas arī ir viss," uzskata Gorodecka.
Scenāristu nozīmi piemin arī Latvijas Televīzijas kultūras satura redaktore Gunta Sloga, kura neslēpj, ka arī viņi uztraucas par scenārija kvalitāti.
“Jo Latvijā ir ļoti maz labu scenāriju rakstītāju un, ja šis ir attiecināms uz seriālu, šis skaits ir pavisam mazs. Un tā vispār ir tāda liela problēma,” stāsta Sloga.
Režisore Gorodecka uzskata, ka Latvijā seriālu nozare šobrīd attīstās. Tikmēr kino kritiķe Daira Āboliņa tos sauc par meklējumiem. Skeptiski noskaņotie to varētu dēvēt arī par krīzi, jo daudz kas no esošā ir apnicis, bet jaunais nāk grūti.
“Bet jaunais vienmēr nāk grūti. Ja mēs runājam par kādiem pēdējiem diviem gadiem, tad mēs esam jaunas paradigmas priekšā - vai mēs atklāsim to formulu, pēc kuras šobrīd visa pasaule strādā? Jo, kā mēs zinām, šobrīd visa pasaule ir satrakojusies pēc seriāliem,” stāsta Daira Āboliņa.
Āboliņa domā, ka konkurss varētu būt laba iespēja tādiem režisoriem kā Aiks Karapetjans vai Linda Olte. Tāpat viņa min, ka kaut ko interesantu varētu sagaidīt no Jāņa Norda, ilgāku laiku klusējošās Virdžīnijas Lejiņas, kura ir "Likteņa līdumnieku" režisore, un varbūt pat Jāņa Streiča.
Ideju pieteikumus seriālam var iesniegt līdz 2017. gada 20. februārim. Iesniegtie projekti tiks izvērtēti līdz 17. martam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izvērtēšanas procesu, Latvijas Televīzija piesaistīs arī Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un citus, tostarp ārvalstu, kino jomas profesionāļus.
Ar sīkāku konkursa nolikumu, prasībām pretendentiem un citu svarīgu informāciju var iepazīties Latvijas Televīzijas mājaslapā.
