Kamaniņbraucēji gatavojas eksperimentālai sezonai ar pasaules čempionātu Siguldā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas kamaniņbraucējiem jaunā sezona būs zīmīga ar februārī pašu mājās Siguldā paredzēto pasaules čempionātu, tomēr galvenais komandas uzdevums būs dažādās jomās krāt nākamajām olimpiskajām spēlēm nepieciešamo pieredzi, trešdien žurnālistiem teica valstsvienības galvenais treneris Kaspars Dumpis. Izlases sportisti sestdien dosies uz pirmo ledus treniņnometni Norvēģijā.

Kopš iepriekšējās sezonas lielu izmaiņu izlases sastāvā nav, tomēr sportista gaitas ir noslēdzis Mārtiņš Rubenis, bet radušos vakanci aizpildīja Riks Kristens Rozītis, pastāstīja Dumpis, kurš galvenā trenera amatā sāks pirmo sezonu. Izlasē vēl iekļauti Kristaps Mauriņš, Inārs Kivlenieks, Artūrs Dārznieks, Elīza Tīruma, Ulla Zirne, kā arī divnieku ekipāžas Juris Šics/Andris Šics un Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš. 

Dumpis jauno sezonu uzskata par eksperimentālu, jo tikai ilgākā laikaposmā gan tehnikas, gan braucēju gatavošanās jomā var atrast īsto ceļu uz panākumiem olimpiskajās spēlēs. Izlases galvenais treneris atzina, ka pašlaik sastāvā ir iekļauti visi spēcīgākie, bet potenciālajiem jaunpienācējiem vispirms vēl krietni jāprogresē junioru līmenī. Iespējams, izlasei ar savu padomu palīdzēs arī Rubenis, par kura piesaistīšanu Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF) vēl risina sarunas. Komandas rīcībā nonāks arī viss Rubeņa līdzšinējais tehniskais ekipējums, izņemot vienas kamanas, kas palikušas olimpiskā medaļnieka rīcībā.

Jauno sezonu par ļoti svarīgu nosauca LKSF prezidents Atis Strenga, kurš uzsvēra Siguldā gaidāmā pasaules čempionāta nozīmību. Sezonai nopietni gatavojas gan LKSF, gan sportisti, kam pasaules čempionātā līdzās mājas trases priekšrocībām jārēķinās arī ar lielāku atbildību un psiholoģisko spiedienu savu līdzjutēju priekšā, paskaidroja Strenga.

Arī brāļu Šicu ilggadējais treneris Jānis Liepa par nākamo nozīmīgāko mērķi nosauca 2018.gada ziemas olimpiskās spēles, kam jāpakārto citi gatavošanās plāni. Lai radītu kādai noteiktai trasei piemērotas kamanas, vajadzīgi trīs līdz četri gadi, sacīja Liepa, kurš Šicus trenē jau 10 gadu. 

"Nevar teikt, ka īpaši gatavojamies Siguldai, taču savi skatītāji uzliek zināmus pienākumus," paskaidroja Liepa. Viņš arī uzsvēra Vācijas kamaniņbraucēju tehnikas arsenāla pārākumu un sprieda, ka mājiniekiem starts pasaules čempionātā būs kā loterija ar 50:50 izredzēm, bet vāciešu izredzes uz uzvaru viņš raksturoja ar attiecību 90:10.

Gatavojoties sezonai, tiek eksperimentēts ar slieču metālu un pārklājumiem, lai varētu konkurēt ar līderiem, pastāstīja Juris Šics. Savukārt Andris Šics rēķinās, ka startā brāļu duets droši vien nebūs ātrākais, jo svarīgs uzdevums bija arī pleca nostiprināšana, lai pārvarētu sena savainojuma sekas. 

Turpretim Zirne par savām galvenajām sezonas sacensībām uzskata pasaules junioru čempionātu, kur viņa varēs startēt pēdējoreiz. Svarīgs Zirnei būs arī starts pasaules čempionātā Siguldā, un sportiste rēķinās, ka pēc vasarā veiktā smagā darba vēl būs laiks, lai atbildīgākajiem startiem labi sagatavotos treniņos un pieslīpētu tehniku. Pašlaik veselības problēmas vēl jārisina Tīrumai, taču sagaidāms, ka arī viņa kopā ar citiem braucējiem dosies uz treniņnometni Lilehammerē. Norvēģijā Latvijas renesbraucēji varēs pārbaudīt ne tikai savus spēkus, bet redzēt arī konkurentu varēšanu Lilehammeres kausa izcīņā.

Ar uzsvaru uz startu pasaules čempionātā sezonai gatavojas Kivlenieks. Viņš atzina, ka ik gadu kamaniņu sportā ir tehniski jauninājumi, kam jātiecas sekot, lai saglabātu cerības konkurēt ar līderiem. 

Latvijas sportistu tehniskās bāzes nostiprināšanu un materiālu zinātnes sasniegumu izmantošanu par svarīgu uzdevumu nosauca Strenga. Komandā ir apņēmušies panākt, lai Latvijas braucēju kamanas būtu konkurētspējīgas jebkuros laikapstākļos, nevis tikai ierobežotas temperatūras intervālā. LKSF finanšu iespējas šosezon būs pieticīgākas nekā olimpiskajā gadā, taču šādu lietu kārtību Strenga nosauca par saprotamu un piebilda, ka gluži bez naudas federācija vis nav. Strenga arī cer, ka Latvija iegūs lielāku pārstāvību Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) tehniskajā komisijā, lai panāktu stingrāku tehnikas kontroli. Pašlaik noteikumi paredz zināmus tehnikas ierobežojumus, ko nav iespējams pārbaudīt, tādēļ atliek tikai cerēt uz spēcīgāko konkurentu godaprātu. 

Pirmais Pasaules kausa posms kamaniņbraucējiem būs novembra beigās Insbrukā, Austrijā, bet sezona līdz Ziemassvētkiem turpināsies ar diviem posmiem Ziemeļamerikā, kur Latviju pārstāvēs tikai izlases līderi. Pasaules kausa sezonā ir paredzēti deviņi posmi, un pēdējā no tiem februāra beigās Sočos sadalīs arī Eiropas čempionāta medaļas. 

Līdz ar iepriekšējā olimpiskā cikla beigām vairāki pasaules spēcīgākie kamaniņbraucēji ir beiguši karjeru - vairs nebrauks itālietis Armīns Cēgelers, ilggadējais Krievijas izlases līderis Alberts Demčenko un vāciete Tatjana Hifnere, kā arī pieredzējušais Austrijas divnieks Andreass un Volfgangs Lingeri. Taču Strenga atzina, ka konkurence tādēļ latviešiem nekļūs vieglāka, jo spēcīgākajās kamaniņu sporta valstīs ir izauguši jauni izcili sportisti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti