Vārda dienas datums - nejaušība vai sistēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nejaušība, kāda svētā dzimšanas diena vai sistēma, kas balstās uz kritērijiem? - šādus jautājumus var uzdot katrs, kurš vēlas noskaidrot, kāpēc viņa vārds kalendārā atrodas konkrētajā datumā.

„Mani sauc Ilze, es esmu Edgars, mani sauc Klinta, mani sauc Sanda. - Vai Tu zini, kāpēc Tu svini savu vārda dienu tieši tajā dienā? - Nu, gan nepateikšu… Mmm, nē, nezinu gan. Nē. Nē, nezinu.”

Kopš 18. gadsimta vidus, kad Latvijas teritorijā sāka iznākt pirmie kalendāri un parādījās vārda dienu datēšanas tradīcijas, laicīgais kalendārs papildināts no 200 līdz 950 vārdiem mūsdienās. To reizi vidēji trijos gados papildina ar aptuveni 15 jauniem vārdiem.

Īpašvārdu pētnieks profesors Ojārs Bušs stāsta, kā kalendārā iekļauj jaunos personvārdus:

Vispirms skatāmies, vai nav kāds līdzīgs jau priekšā. Nu, tad liekam blakus. Tad skatāmies, kur viņš tematiski iedalītos - retā vārda dienā vai pavasarī - kā Ziedonis. Tad skatāmies tā tīri praktiski - kur ir mazāk. Ja ir pieci vārdi dienā dienā, neliksim vēl klāt, pieliksim, kur ir viens-divi vārdi. Tas jau tāds nejaušības princips.”

Savukārt reto personvārdu kalendārā iekļauti aptuveni 5000 vārdu. Triju gadu laikā Valsts valodas centrā iesniedz aptuveni 100 pieteikumus ar lūgumu kalendārā iekļaut jaunu personvārdu. Bušs min dažus kritērijus, pēc kuriem izvērtē jaunos vārdus.

Viens palīgkritērijs ir lietošanas biežums, kas gan netiek absolūti strikti ievērots, bet nu tā apmēram. Vēlams, lai vismaz 50 lietošanas reižu būtu. Nu kādreiz arī tādu ieliekam, ja tas vārds iepatīkas. Galu galā jau tomēr Personvārdu veidojamās komisijas subjektīvajai gaumei arī ir nozīme,” skaidro profesors.

Latvijā bez laicīgā vārda dienu kalendāra, kuru ierasts redzēt pie sienas vai uz galda, pazīst vēl divus citus - Latgales vecticībnieku un pareizticīgo, kā arī luterāņu un katoļu kalendāru. Baznīcas kalendārā vārda dienas izkārtotas, balstoties uz svēto debesu dzimšanas dienu jeb miršanas datumu. Tas ir iemesls, kādēļ vārda dienas laicīgajā kalendārā mēdz atšķirties, uzsver priesteris Andris Priede.

Pēc baznīcas kalendāra Marijas vārda diena ir 12.septembris. Vārda diena Jaunavai Marijai Dievmātei. Bet kāpēc laicīgajā kalendārā mums ir vārda diena 22.? Tūlīt to mēģināsim atšifrēt. Paskatāmies… Tā ir Marija Magdalēna,” piemēru demonstrē Priede.

Ikviens var izvēlēties, kurā datumā tieši atzīmēt savu vārda dienu - pēc laicīgā kalendāra vai izvēloties kādu no svētā piemiņas dienām. Lielākajai daļai personvārdu jāmeklē saknes svēto vārdos grieķu un latīņu valdodā, stāsta Andris Priede.

"Miša, Mihaels, Miķelis, Mikaels, Maikls… Šīs visas formas ir viens konkrētais svētais, kuru var reducēt uz viņa svēto vārdu. Lai tomēr atcerētos, ka Maikls nav par godu, - visu cieņu dziedātājam -,  Maiklam Džeksonam, bet svētajam erceņģelim Miķelim, kur mēs izrunājam kā Mikaele oriģinālā,” stāsta priesteris.

Katoļiem un luterāņiem baznīcu kalendāru regulē Romas Svēto lietu Kongregācija, kamēr Latgales vecticībniekiem kalendāra veidošana ir autonoma. Tāpat atšķiras laicīgā kalendāra vārda dienu svinēšanas tradīcijas, norāda profesors Ojārs Bušs.

„Tas vārda dienu entuziasma centrs ir Latvija, Igaunija un Somija - tāds Ziemeļeiropas luterāniskais apgabals. Vārda dienu kalendāri ir arī diezgan daudziem citiem, bet viņi nav tik aizrautīgi svinētāji,” atklāj Bušs un to skaidro ar individualitātes uzsvēršanu, dzīvesprieku un vēlmi svinēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti