“Es atceros, ka pirmo reizi Dekšārēs, mājā, kur dzīvoja mans audžutēvs - kokļu meistars, pulcēju kopā visus tos cilvēkus, kas spēlē tieši uz Donāta Vucyna koklēm. Pēc viņa taisītajām koklēm 90. gados mēroja ļoti tālu ceļu folkloristi no visas Latvijas, pat latvieši no visas pasaules. Un uz viņa taisītajām koklēm pat tagad spēlē folkloristi Ņujorkā, Toronto, tāpat arī Lietuvā, Nīderlandē un arī Baltkrievijā,” - par jau desmitā koklētāju saieta Latgalē pirmsākumiem stāsta Latgales tradicionālās kultūras centra “Latgaļu sāta” vadītāja un tradicionālo kokļu dienu rīkotāja Marika Zeimule.
Uz gadskārtējo jau desmito saietu etnogrāfisko kokļu spēlētāji šodien pulcējas Varakļānos un Viļānu novada Dekšāres pagasta „Madžuļos”, kur šobrīd iekārtojusies biedrība „Latgaļu sāta”, bet savulaik dzīvojis pazīstamais etnogrāfisko kokļu meistars Donats Vucyns.
“Īstenībā kokļu dienu idejas pamatā bija pulcināt tos cilvēkus, kas spēlē uz viņa taisītajām koklēm, un kā pazīstamākie ir brāļi Valdis un Māris Muktupāveli, Biruta Ozoliņa, tāpat Andris Mičulis Prievītis, Aivars Zariņš,” stāsta Marika Zeimule un atzīst, ka tā esot kļuvusi jau par sava veida kustību. Kokļu dienās pa šiem gadiem esot piedalījušies ne vien jaunieši no Rīgas, Vidzemes, Latgales, Baltkrievijas, bet arī latvieši no Anglijas un Amerikas.
Pasākumā piedalās arī viena no Latvijā pazīstamākajām koklētājām, kas pirmā Latvijā sākusi profesionāli spēlēt elektrisko kokli, bet joprojām spēlē arī uz Donata Vucina taisītajām koklēm, Latvīte Cirse.
„Tas tieši, kas mūsdienās varbūt arī dažiem meistariem pieklibo, – kvalitāte, kas ir līdzsvarā, darbs ar koku, vienkārši tehniskā instrumenta uzbūve, līdzsvarā ar skaņu, ko var dabūt no tā instrumenta. Ta,s man lielas, ir vislielākais tāds trumpis Donata Vucina koklēm”.
Latvīte Cirse arī atzīst, ka etnogrāfisko kokli iepazinusi tieši kādās no šādām kokļu dienām: „Iepriekš pirms kokļu dienām es tikai nojautu par to instrumentu un mazliet sāku ar to tuvāk iepazīties, bet spēlēt kārtīgāk es sāku kokļu dienās. Par koklēm man interese bija jau no sešiem gadiem, bet sanāca, ka es mācījos nevis mazo seno etnogrāfisko kokli, bet lielo koncertkokli. Un tad pienāca brīdis, kad es sapratu, ka šis senais instruments man ir tuvāks, un īstenībā kokļu dienas palīdzēja.”
Koklētāju saietu Latgalē organizē biedrība “Latgaļu sāta” un šogad pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales programma. Marika Zeimule gan atzīst, - lai arī šādam pasākumam finansiālo atbalstu sameklēt katru gadu neesot viegli, tomēr koklētāju un kokļu cienītāju ikgadējais saiets raisa aizvien lielāku interesi par folkloru un tradicionālo kultūru:
“Mani priecē, ka, pateicoties kokļu dienām, vairākiem jauniešiem no Rīgas un no Latgales kokle ir kļuvusi par mīļu instrumentu, nevis par kādu arhaisku senču priekšmetu.”
Arī koklētāja Latvīte Cirse atzīst šāda pasākuma nozīmīgumu: „Ir izdevies - vienreiz gadā mēs sanākam kopā, un tas ir ļoti daudz, jo īstenībā tiešām senajai koklei jeb etnogrāfiskajai koklei piedien intimitāte un individualitāte. Pagaidām tas, man liekas, ir vienīgais tāda veida pasākums.”
Jau desmitais koklētāju saiets Latgalē sāksies šodien trijos dienā ar piemiņas brīdi pie kokļu meistara Donata Vucina atdusas vietas Varakļānu kapsētā. Varakļānu muzejā - Borha pilī plkst 16.00 tiks atklāta izstāde “Kokļu dienām desmit gadi”, un 17.00 notiks arī koklētāju koncerts. Savukārt koklētāju saspēlēšanās un iespēja iemācīties kokles spēles pamatus visa vakara gaitā būs iespējama Dekšāru pagasta “Latgaļu sātā”.
