Tāpat kā „Oasis” kodols bija brāļi Galaheri, arī „The Satellites” galvenie ideologi bija brāļi Žildes, Jānis un Edgars, kuri agrīnajos grupas videoklipos ir redzami tolaik modernajās bītlu stila frizūrās. Arī muti mūsu puiši brūķēja ne sliktāk kā leģendārie „Oasis” ķildīgie brāļi –
tā, pēc uzvaras 1997.gada „Liepājas dzintarā” Žildes paskaidroja, ka „neesot grūti būt labākajiem starp sūdiem”.
Tomēr „The Satellites” nebija tikai brāļi Žildes – grupas skanējumā savu artavu ir ieguldījis arī neatkarīgās mūzikas izdevniecības „Tornis” pavēnī izaugušais bundzinieks Uldis Zariņš, kuram saskaršanās ar mūzikas industriju bija jauna pieredze.
Ar industriju šeit domāta jaunā un progresīvi domājošā izdevniecība „Annemarie Records” – tā jau bija tautās laidusi „Yaputhma Sound System” kaseti un ar „The Satellites” tika noslēgts līgums par četru albumu izdošanu. Debijas albuma tapšanai par producentu tika piesaistīts Aivars Hermanis, stīgu aranžējumus veidoja cits astoņdesmito milzis – Uldis Marhilēvičs, savukārt pats albuma ieraksts notika Vjačeslava Mitrohina mājas studijā.
Likumsakarīgi, ka šāda sadarbība nenesa vēlamos augļus, dziesmu skanējums "satelītus" neapmierināja, un pirmā ieraksta datkaseti mūziķi sadedzināja, dziesmas rakstot no jauna. Jāteic, ka neveiksmes vajāja arī „The Satellites” topošā albuma izdevēju „Annemarie Records”, kas darbību beidza drīz pēc izdevniecības direktora Ervīna Zanta mašīnas uzspridzināšanas, tāpēc albumu „Piens” 1998.gadā izdeva „Platforma”.
Smagi un lēni nācis, albums tā iznākšanas brīdī pašiem "satelītiem" vairs nebija tik aktuāls, puiši jau bija mainījuši frizūras un arī muzikālo gaumi, attālinoties no britpopa un sākot paši savu lidojumu Latvijas mūzikas kosmosā, kas turpinās arī šodien, tiesa gan, ar nosaukumu „Satellites LV”
Bet tagad no šodienas pārceļamies uz 19 gadus senu pagātni un lai skan „The Satellites” dziesma „Nekad, nekad”!
