Festivāls sāksies Salacgrīvas jahtu laukumā desmitos no rīta piepaceltā noskaņā ar atbilstošām uzrunām, ragu mūziku un zinātniski populistisku referātu par reņģēdāja sociālo fenomenu. Referāts vēl nebūs izskanējis, kad to pārtrauks vētrainas ovācijas, sagaidot no jūras malup nākošo reņģu laivu. Pirmais reņģu spannītis katram būs bez maksas.
Festivāla ritējums sadalīts darba stundās, kurās reņģēdāji veiks noteiktus uzdevumus – teiks runas, sacentīsies reņģu pavārmākslā, grilēs un kūpinās, vārīs un sutinās. Reņģu pavāru sacensībās aicināts piedalīties ikkatrs, tā būs viena no svarīgākajām festivāla sastāvdaļām. Arī balvas uzvarētājiem pietiekami svarīgas, sola rīkotāji.
Citā stundā reņģēdāji spēlēs kumēdiņus, citā mērosies spēkiem, nākamajā asinās prātu, vēl citā rādīs senās zvejnieku prasmes, plostos vai spodrinās vietējo dialektu lielīšanās sacensībās.
Naudīgajiem reņģēdājiem būs iespēja apgrozīties gan lašu stūrī, gan zušu kaktā. Protams, notiks arī visuresošā maija reņģu, garšvielu, amatniecības rīku, kliņģeru un citāda andelēšanās.
To visu caurvīs novada pašdarbības kolektīvu un viņu draugu dziedāšanas, dancošanas un muzicēšanas prasmes. Tiks saukti atmiņā novada reņģēdāju vēstures piedzīvojumi - barona piespriestās rīkstes, dr. Kārļa Ulmaņa padomi, komisāru aizliegumi un beidzot - kuģu zāģēšana Briseles gādīgā uzraudzībā.
Pa to starpu Salacgrīvas Bocmaņa laukumā mazajiem reņģēdājiem tiks piedāvāts rakaru murdiņš, kur mazie varēs droši spēlēties, dziedāt, zīmēt un rakaroties, kamēr lielie kārtos lielās lietas.
Plkst. 16.30 sāksies reņģēdāju koncerts. Spēlēs „Lauku muzikanti”, „Džeski Glos” un saldajā ēdienā – vairāku reņģēdāju paaudžu kulta grupa „Jumprava”. Pēc koncerta nāks reņģēdāju zaļumballe, kurā par labām emocijām un ritmu gādās rumbas spēlmaņi no Kuldīgas un grupa "Roja" tieši no Rojas.
Festivāla organizatori sola, ka pavisam drīz internetā par reņģēdāju cenām varēs sākt iegādāties biļetes uz festivāla koncertu un zaļumballi. Dienas pasākumi būs bez maksas.
Reņģēdāju festivālu organizē Salacgrīvas novada pašvaldība. Satura producents ir pašmāju reņģēdājs Dzintris Kolāts.
