Iespējams, dažs radio klausītājs ar smaidu un pat ironiju atceras savulaik ētera viļņos skandinātos Gunāra Ordelovska vadītās Radio lauku kapelas ieskaņojumus – tās bija latviešu tautas dejas un dziesmas modernizētos aranžējumos un, pēc Ordelovska ieskata, pildīja to pašu izklaides funkciju, ko vēlāk pārņēma estrādes ansambļi.
Radio lauku kapela dibināta 1959. gadā, kad latviešu tautas mūzika instrumentālā veidā radio nemaz neskanēja. Ordelovska nodoms bija atdzīvināt aizmirstās latviešu tautas melodijas, bet, kā saka, populārā un jebkuram saprotamā veidā. Skaņdarbu aranžējumus veidoja Ordelovskis pats, to pamatā bija autentiski folkloras materiāli, kuru vākšanā bija piedalījies pats Ordelovskis, skanējums tika veidots bez koklēm, mežragiem un citiem tautas meistaru darinājumiem, toties izmantojot simfoniskā orķestra stīgu, metāla un koka pūšamos instrumentus.
Ordelovska vadībā kapelā muzicēja toreizējie Radio simfoniskā orķestra dalībnieki – skanēja trīs vijoles, čells, kontrabass, divas klarnetes, flauta, trompete un akordeons. Radio lauku kapela neiztika arī bez solistiem – visražīgāk ar to latviešu tautasdziesmu popularizēšanā sadarbojušies opermākslas meistari Vera Davidone, Miķelis Fišers un Pēteris Grāvelis, arī Jānis Zābers un citi. Jāsaka, ka Gunārs Ordelovskis savās instrumentācijās un apdarēs ielicis daudz radošas izdomas, atradis asprātīgus harmoniskus un ritmiskus efektus, piemēram, populārās tautasdziesmas «Tūdaliņ, tagadiņ», «Kur tu teci, gailīti manu» un citas dažkārt tika modernizētas ar neparastām harmonijām. Radio lauku kapelas devums bagātīgi saglabāts radio skaņu arhīvā, tika izdotas vairākas kapelas skaņuplates, un šo aranžējumu notis izplatījās pa Latviju, liekot pamatu lauku kapelu kustībai.
Radio lauku kapela bija tieši studijas kolektīvs, koncertos tā uzstājās ļoti reti, jo nebija patstāvīgs veidojums, bet komplektēta no simfoniskā orķestra mūziķiem. Arī pats Gunārs Ordelovskis savulaik no 1945. līdz 1951. gadam bijis Radio simfoniskā orķestra trombonists – 1972. gadā darbīgais mūziķis kļuva par pūtēju orķestra „Rīga” dibinātāju, līdz ar to lauku kapelas daiļradei laika atlika mazāk laika. Tomēr tās ieraksti tapuši līdz pat 1985. gadam, tolaik jau kopā ar solistiem Elgu Brahmani, Juri Rijkuri, Aleksandru Lukašūnu un citiem.
Ierakstā - amizants skaņdarbs no kapelas dibināšanas laika - 1959. gada: tautasdziesmu „Kumeliņi, kumeliņi” dzied Imants Krēsliņš.
