Vai zinājāt, ka no Rīgas skaņu plašu fabrikas ražojumu klāsta 1956. gadā tikai 5% bija atvēlēti latviešu mūzikai? Ar Vissavienības skaņu ierakstu firmas „Melodija” Rīgas studiju Radio bija noslēdzis līgumu par skaņu ierakstu apmaiņu – Radiokomitejas ierakstus „Melodija” drīkstēja izdot skaņuplatēs un radio savās programmās varēja izmantot „Melodijā” tapušos ieskaņojumus. Tomēr izklaidējošās mūzikas ētera vajadzībām arvien bija par maz, sevišķi 60. gadu kontekstā, kad Rietumu pasauli bija pārņēmusi bītlomānija - Padomju Savienības ideologiem nācās atspēkot šo rokmūzikas vilni.
1966. gadā, kad komponists un bijušais Rīgas Estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ringolds Ore ķērās pie Latvijas Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra izveidošanas, lielākajā daļā padomju republiku šādi radiokomiteju orķestri jau darbojās. Tomēr Orem nācies sešas vai septiņas reizes braukt uz Maskavu pie priekšniecības, lai rādītu ierakstus un pārliecinātu, ka nepieciešams radio izveidot mūziķu štata vietas. Ringolds Ore otrā diriģenta amatam atrada izcilo džezmeni un instrumentētāju Vitāliju Dolgovu, spoži mūziķi Rīgas orķestrim tika pieaicināti arī no citām republikām. Bieži tika rīkoti mūziķu konkursi, lai uzlabotu orķestra skanējumu un instrumentālisti sevi uzturētu formā. Ārkārtīgi nozīmīgs ir Radio orķestra devums tieši latviešu vieglās mūzikas skaistāko lappušu ierakstīšanā, līdz ar to mūsu estrādes žanra vēstures vistiešākajā veidošanā.
Radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris darbojās līdz 1995. gadam, tā ierakstu skaits mērāms tūkstošos, jo orķestris tāpat kā visi citi padomju kolektīvi bija pakļauts darba plāna pildīšanai.
Ierakstā - Raimonda Paula 1966. gada ierakstītā „Pavasarīga noskaņa”, simbolisks skaņdarbs: pie diriģenta pults Ringolds Ore, bet saksofona solo atskaņo viņa pēctecis kopš 1968. gada – Maestro Alnis Zaķis, izcils aranžētājs, komponists, teicams vijolnieks un arī saksofonists…
