Gan par raidījumiem, gan par skaņu ierakstu apstrādes gaitu varētu stāstīt stundām ilgi, un ir arī dažas spilgtas anekdotes no radio darbinieku leksikas, piemēram: ierakstu daļā uz jautājumu: Kas tur ir ar to Veltu Līni? , skan atbilde: Jau sen izgriezta un guļ uz galda!
Runa, protams, ir par magnētiskās lentes montāžu, un ar lentēm gadījusies ne viena vien ķibele, kad tā bijusi uztīta no otra gala, skanējusi neīstajā ātrumā vai vispār nobrukusi no centriņa īsi pirms atskaņošanas.
Daudz stāstāmā būtu par radiopārraidi „Mikrofons”, kas daļai saistās ar slaveno dziesmu aptauju, bet patiesībā pārraides skanējuma laiks bija atbilde „Amerikas balss” slepenajiem klausītājiem, tāpēc 1965. gada 1. aprīlī dibinātais raidījums „Mikrofons” centās informēt un komentēt, sniegt padomus un recenzēt, veidot dialogu ar klausītājiem, un saturā liela loma bija jaunākajām estrādes dziesmām.
Radio arhīvā glabājas vien dažu „Mikrofona” pārraižu ieraksti, arī fragments no raidījuma 13. jubilejas, 1978. gada raidījuma, kurā piedalījās Gunārs Jākobsons, Ausma Indriksone, Lia Guļevska, Ruta Miska, Vizma Apolone un citi „Mikrofona” veidotāji. Par godu jubilejai tika zvanīts arī uz Zviedriju diplomātam un žurnālistam Nikolajam Neilandam, kurš savulaik bija Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas Ārzemju raidījumu galvenais redaktors, vēlāk - radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Jau sen aiz kalniem tas laiks, kad gada nogalē Latvijas Radio klausītāji ar nepacietību gaidīja „Mikrofona” dziesmu aptaujas rezultātus. Žurnālists Gunārs Jākobsons bija tas, kurš jau 1967. gadā lūkoja sarīkot speciālu latviešu dziesmu aptauju, sākumā bez klausītāju atsaucības, tomēr 1968. gadā aptauja izdevās un tajā uzvarēja Raimonda Paula un Alfrēda Krūkļa dziesma „Mežrozīte”tobrīd atslēdznieka Zigfrīda Račiņa priekšnesumā. „Mikrofona” dziesmu aptauja ar dažiem pārtraukumiem notika līdz pat 1993. gadam, savukārt „Mikrofona” redakcijas darbinieki 1995. gadā jau kā SIA no radio aizgāja, raidījuma „Mikrofons” vietā stājās pārraide „Monopols”, bet „Mežrozīte zied un zied…”
