Viņš stāsta, ka Beļģijā svētkus sāk svinēt mazliet agrāk – 6.decembrī, kad ir Svētā Niklāva diena. Tad zem egles liek pienu un burkānus, lai Salavecim un ziemeļbriežiem, pa nakti atbraucot un noliekot dāvanas, būtu ko uzēst un padzert, dodoties tālāk ceļā.
Pirmo reizi, esot bērnu spiedienam, to izdarījusi arī Runguļu ģimene. Saprotams, ka no rīta vairs nebija nedz piena, nedz burkānu. Tā vietā bija dāvanas.
Šogad, pušķojot eglīti, Rungulis pirmo reizi pamanījis, ka Ziemassvētki ir īpašs laiks bērniem. Par to liecināja viņa sešus gadus vecā dēla aizrautība, izrotājot eglīti.
Rungulis gan norāda, ka parasti Ziemassvētkos ģimene ir Latvijā, jo šie svētki sākas ģimenē. „Šis ir laiks, kad jāievelk elpa, jāapsēžas un jāpajautā „kā tev iet?” „kā tev patiešām iet?””
