„Man bija laba pazīšanās ar bibliotekāri, jo es biju no tiem bērniem, kas gāja lasīt, nevis sēdēt pie datora. Un es aizgāju kādu dienu - man bija 12 gadi laikam - un bibliotekāre man piedāvāja – mums atveda jaunas grāmatas, negribi pamēģināt? Un es paskatos, Harijs Poters – labi, pamēģināšu,” atceras Madara, kurai mīlestība pret Harija Potera pasauli un fantāzijas žanru nav zudusi arī 27 gadu vecumā, tāpēc pavisam nesen Madara internetā pasūtīja Voldemorta zizli.
Ar Hariju Madara “iepazinās”, kad vēl dzīvoja Preiļu rajona Rudzātos. Sākumā Madara izlasīto apsprieda ar vietējiem draugiem, taču vēlāk, pirms sociālo tīklu ēras, internetā atklāja Harija Potera un „Gredzenu pavēlnieka” fanu forumu - kurbijkurne.lv
„Tas noveda pie tā, ka visi mani šā brīža draugi lielākoties ir nākuši no tās vides, no tā foruma. Pirmā reize, kad es braucu viena uz Rīgu, bija tieši šī foruma jubilejas pasākums diskusijas par Hariju Poteru, grāmatu apspriešana, fan-fic [fan-fiction jeb fanu izdomātu oriģinālo stāstu turpinājumu vai paplašinājumu - red.] rakstīšana. Arī es to darīju, jā. Un tad ir tas lieliskais mirklis, kad esi pieaudzis un ar kursa biedriem sarunājies par to, ko darīji pusaudžu gados, un izrādās, tavs sarunu biedrs ir izlasījis tavus fan-fics un ir bijis sajūsmā,” klāsta Madara.
Līdzīgi ir Aivaram: „Un tad, kad saprati, ka tu internetā vari satikt cilvēkus, kas interesējas par vienu un to pašu lietu, - jo pirms tam par Harija Potera grāmatām varēju runāt ar savām māsām, mammu un veco mammu, kas bija izlasījušas, pirms es atradu domubiedrus internetā. Tad mums radās šis jēdziens — "fans". Es joprojām neuzskatu, ka esmu fanāts, bet es noteikti esmu fans un būšu visu mūžu Harija Potera fans.”
Par Harija Potera fanu Aivars kļuva, kā pats saka, pavisam nejauši. 7. vai 8. klasē, kad kaimiņiene no Lielbritānijas atveda bērniem grāmatas, taču tie bija vēl par mazu, lai tās lasītu. Harija Potera fanu forumā Aivars savu fan-fiction nerakstīja, taču ar aizrautību lasīja citu uzrakstīto:
„Skolā mēs rakstījām esejas par grāmatām. Tā bija viena lapa ar grūtībām. Un tad tu skaties, kā cilvēki raksta paši no savas gribas, desmitiem un desmitiem lappušu, savu fantāziju par grāmatas tēliem. Un tu domā – vai viņi ir normāli? Un tad paiet vairāki gadi, un šie cilvēki ne viens vien izaug par rakstniekiem un paši raksta savus stāstus, tā ka tas ir pilnīgi normāli.”
Paula stāstus kurbijkurne.lv nerakstīja, viņa dažus fun-fics tulkoja no ārzemju forumiem. Par rakstnieci nekļuva, pašlaik studē medicīnu, un aizvien lielu daļu viņas sirdi aizņem Harija Potera pasaule. Viņa bija viena no tām, kas mēģināja nopirkt biļetes uz “Harija Potera un nolādētā bērna” izrādi Londonā:
„Jā, es to ne tikai lasīju, bet arī pieredzēju, jo mēģināju nopirkt un gaidīt tajā garajā, garajā rindā, visu dienu, kā lēnām internetā rādās tā bildīte, kā iet uz priekšu tā rinda, un es nonācu līdz beigām, un skatos - nav palikušas tās biļetes. Nu neko, jāgaida, varbūt pēc 2017. parādīsies…”
„Harijs Poters” ir stāsts, ar ko izaugusi pagājušā gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu paaudze. Un Potera ēra nebeigsies, tas noprotams, kad mūžībā aizgājušajam aktierim Alanam Rikmenam piedēvēto citātu — atgādināja fane Madara, kā vēlāk izrādījās - nepatiesi. Viņš it kā solījis, ka arī 80 gadu vecumā lasīs Hariju Poteru: „Tiešām pēc visa šī laika? – Vienmēr!"
Vēlāk gan izrādījās, ka to teikusi kāda blogere. Bet varbūt nemaz nav tik svarīgi, kurš teica…
Bet svarīgākos faktus par Harija Potera pasauli var aplūkot infografikā. (Autori Luiss Martins Rozentāls, Ieva Upīte)
