„Šis vakars ir veltīts visiem tiem, kas tic nākotnei mierā un brīvībā. Jūs zināt, kas mēs esam. Mēs esam stipri savā vienotībā un mūs nevar apstādināt” - austrietis Tomass Neivirts alias Končita Vursta uzdrīkstējās un uzvarēja. Teju 60 gadu ilgajā Eirovīzijas vēsturē vēl neviens no pašmāju un starptautisku kritiķu izsmiekla objekta tik īsā laikā nav pārvērties par izteiktu publikas favorītu un uzvarētāju.

Sekojot daudzu valstu reakcijai pēc uzvarētāja paziņošanas, var secināt, ka konkursa rezultāti izpelnījušies neviennozīmīgu sabiedrības novērtējumu. Kamēr vieni priecājas par bārdainās travestītu dīvas uzvaru un uzskata, ka Vurstas triumfs Eirovīzijā ir solis pretī iecietīgākai attieksmei pret seksuālajām minoritātēm, citi pauduši sašutumu par konkursa rezultātiem. Vislielākās negācijas vēl īsi pirms pusfināla nāca no pašmāju komiķa un bijušā Eirovīzijas dalībnieka Alfa Poijera, kā arī  Krievijas un Baltkrievijas, kur vēl pagājušā gada beigās tika savākti  paraksti petīcijai par Končitas izslēgšanu no dalībnieku pulka. Balsojumā Krievija novērtēja Austriju ar pieciem punktiem.

Jāpiebilst, ka presē bieži vien redzams nepareizs vārda „wurst” skaidrojums, attiecinot to uz tiešo tulkojumu no vācu valodas – desa, desiņa. Īstā Končitas pseidonīma būtība ir sekojoša – ir taču vienalga, kā kāds izskatās un ko dara, viņš vai viņa ir jārespektē par citādo.

Uzklausot satrauktos vecākus, Končitai ir arī atbilde, kā paskaidrot bērniem, kas viņa īsti ir, un tas esot tik vienkārši: bērniem esot jāpaskaidro, ka  ir cilvēki, kas ir nedaudz krāsaināki, kā pārējie, un tas jaunais vīrietis (TV ekrānā) labprāt nēsā sieviešu drēbes un par to nevēlas tikt izsmiets.

Austrijā sajūsmu un ovācijas par Končitas uzvaru pamazām nomaina pirmās rūpes par lielākā mūzikas šova organizēšanu pašmājās.  Pirmā un lielākā problēma pēc finanšu aprēķiniem ir atbilstoša halle un infrastruktūra desmitiem tūkstošu fanu, žurnālistu, jaunāko tehniku un speciāliem efektiem. 

Pasākums Kopenhāgenā, kas, salīdzinot ar iepriekšējām norises vietām, vēl skaitās neliels,  noritēja kopumā uz 40000 kvadrātmetru lielas platības. Lielākā halle Austrijā ir „Stadthalle” Vīnē, kas, rēķinot visas sešas halles, kopā aizņem vien 13000 kvadrātmetrus un būtu mazākā Eirovīzijas norises vieta šajā gadsimtā.  

Citas Austrijas pilsētas kā Klāgenfurte, Lejasaustrija un Insbruka ar to stadioniem ir vēl mazāk piemērotas, bet tā kā Vīne nav automātiski vienīgā kandidātpilsēta, tad atbildīgajām personām priekšā stāv visai grūta izvēle. Lēmums ir jāpieņem tuvāko pāris mēnešu laikā. Pagaidām skaidrs ir tas, ka nākamā gada pasākums nekādi nevarēs notikt tajā pašā vietā, kur pēc pirmās Austrijas uzvaras 1967.gadā, proti, Hofburgas svētku zālē.