„Es no rīta pieceļos, ir pilnīga migla. Aukstums, jo māja veca,” stāsta pensionāre.
Pirms diviem gadiem sievietei sabojājās krāsns. Tā kā dzīvoklis ir Rīgas domes īpašums, viņa vērsās pašvaldībā ar lūgumu apkuri salabot.
„Kundzei mēs nevaram remontēt krāsni, jo māja ir avārijas stāvoklī.
Nav nekādas jēgas ieguldīt pašvaldības naudu avārijas mājai, un kundze varēja dabūt sociālo dzīvokli,”
norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko.
Irēna ir atteikusies jau no vairākiem sociālajiem dzīvokļiem, jo tur vairāk par vienu istabiņu nedod, savukārt sieviete grib, lai pie viņas dzīvo un palīdz ikdienas solī meita, kurai ir divi bērni, tāpēc sociālais dzīvoklis viņai esot par mazu.
„Es baidos no sociālā dzīvokļa. Man tur dzīvo pazīstama un saka, ka tur narkomāni un dzērāji. Es jau baidos no tiem,” uzsver pensionāre.
Tomēr Rīgas domes Labklājības departamentā to noliedz.
"Imantā atklājām māju kompleksu, tur ir sociālais dienests un dienas centri. Invalīdi var saņemt aprūpi mājās, ir pazemināta īres maksa. Vajag aizbraukt apskatīties, tas ir stereotips. Varbūt ir kāds dzērājs, bet arī kaimiņos var būt dzērājs, bet tāpēc mēs nesakām, ka visa māja ir nelabvēlīga,” stāsta Rīgas domes labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Rīgas dome Irēnai ir piedāvājusi arī pagaidu mājvietu – kopmītni, kamēr pienāks dzīvokļa rinda, savukārt Irēna arī to ir atteikusi, jo ar mēbelēm nevarot uz turieni aizbraukt. Visvairāk Irēna baidās, ka, pieņemot kādu no piedāvātajiem variantiem, viņa un meita pazaudēs dzīvokļa rindu.
"Skaidrs, ka rinda saglabājas. Viņa varēja ar meitu dzīvot atsevišķi, bet viņa grib kopā. Tad piedāvājām pagaidu dzīvokli uz gadu, un pēc tam ar meitu var dabūt vienistabas dzīvokli pēc mūsu noteikumiem,” skaidro Aļeksejenko.
Aptuveni pēc gada Irēna tiktu pie dzīvokļa. Tikmēr, sildoties ar elektrisko radiatoru, kundze iekūlusies milzīgos elektrības parādos. Daļu no elektrības parāda pašvaldība varētu segt, ja tiks iesniegtas kvītis un uzrakstīts iesniegums.
