Kad Initai nozaga telefonu, viņa vērsās policijā.
„Policija izskatīja lietu un viņam [zaglim] pieprasīja atmaksāt. Bet viņš, nezinu, vai tika tālāk darījis vai nedarījis,” stāsta cietusī Inita.
Inita gan pati atzīst, ka bijusi pārāk naiva, paļaujoties, ka policija visu atrisinās un par telefona līzingu vairs nav maksājusi, bet nu tas atspēlējies pēc 13 gadiem.
Tagad viņai piedzīts parāds, kas sniedzas pāri 1000 eiro. Pirms 13 gadiem parāds bijis 60 eiro.
Parādu piedzinēji uz jautājumu - kāpēc tāda summa, neatbild, jo likums aizliedzot izpaust trešās personas datus, bet e-pastā viņi stāsta, ka lieta nodota tiesai.
„Parādu ārpustiesas uzņēmumam nav ne tiesību, ne iespēju bloķēt personas bankas kontu. Šādas darbības ir tiesīgs veikt tikai zvērināts tiesu izpildītājs pēc tam, kad spēkā ir stājies tiesas spriedums un parādnieks nav labprātīgi pildījis tiesas spriedumā vai lēmumā noteikto,” e-pastā raidījumam atbildēja „Sergel” parādu piedziņas juriste Aiga Cīpola.
Inita gan stāsta, ka nekādas citas vēstules par kontu bloķēšanu viņa nav saņēmusi.
Ar situācijām, kad cilvēks neko nav saņēmis un pēkšņi attopas pie bloķēta konta, Latvijas kredītņēmēju asociācija jau ir saskārusies vairākkārt.
„Krīzes sākumā mēs vairākkārtīgi saskārāmies ar šādu praksi, kad brīdinājuma vēstules vai prasības pieteikumus, kuri bija jāsaņem klientam, klients nav saņēmis, bet pasta žurnālos parādījās it kā viņu paraksti, ka sūtījumi ir saņemti. Protams, ka tur var veikt ekspertīzi pārliecināties, vai ir šī cilvēka paraksts, kuram bija jāsaņem pieteikums,” stāsta Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.
Inita gan ir neizpratnē par summas samērīgumu, jo likums tomēr regulē samērības principu.
„Šajā līgumā, ja tas ir slēgts pirms 13 gadiem, tiek atrunāts, ka par katru kavēto dienu, pieskaita soda procentus 0,5% dienā. Protams, pa visiem šiem gadiem viņiem ir tiesības uzrēķināt šādu te līgumsodu,” skaidro Rudi.
Tomēr klientam ir iespēja sevi aizstāvēt, ja saņemta ziņa par uzsāktu tiesas procesu pret klientu kā parādnieku.
„Tiesa, atsūtot kreditora pieteikumu, uzliek par pienākumu parādniekam atbildēt ar iepriekš sagatavotu veidlapu, kurā ir jāatzīmē, vai cilvēks piekrīt, nepiekrīt vai piekrīt daļēji un norādīt, kurām summām viņš piekrīt. Ja viņš nepiekrīt, pietiek ievilkt atzīmi pie nosaukuma "nepiekrītu", parakstīties un nosūtīt atpakaļ tiesai,” norāda Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis.
Tas paver iespēju sevi aizstāvēt, lai summa tiktu samazināta. Ja parādnieks šo ziņu nav saņēmis vai ignorējis, tad tiesa automātiski apmierina parādu piedzinēja pieprasīto milzu summu.
Lai izvairītos no nepatikšanām ar pazaudētu vai nozagtu telefonu, slēdzot līgumu, var nokārtot ierīces apdrošināšanu, tad vismaz daļēji var segt zaudējumus.
Tāpat, ja nozagts telefons, tad vispirms jākontaktējas ar zvanu centru un ir jānobloķē simkarte, uzsver "Tele2" Drošības dienesta vadītājs Jānis Miķelsons.
