Sarūgtinājumu par Jelgavas domes lēmumu neslēpj vietējā iedzīvotāja Rebeka.
„Tanī brīdī, kad viņa tika atvērta, uzreiz parādījās šī zīme – Pasta salā ar suni nedrīkst uzturēties. Tas ir ļoti negodīgi pret tiem iedzīvotājiem, kā es un mana ģimene, kas savāc aiz saviem sunīšiem,” saka Rebeka.
Viņa ir ievērojusi, ka ar suņiem nevar uzturēties lielākajā daļā Jelgavas parku. „Viens ir paredzēts tieši suņiem. Bet tas vasarās ir nekopts un zāle tur ir līdz ceļiem. Kur tad šādu mazu sunīti [parāda uz sev piederošo šuneli] tur palaidīsi? Viņš vienkārši pazudīs,” pauž Rebeka.
Līdz ar to, kā atzīst Rebeka, ar suni atliek staigāt tikai pa trotuāru. „Nav Jelgavā tādas vietas [kur staigāt],” saka Rebeka. „Pat pie jūras ir atļauts. Es nesaprotu, kāpēc, piemēram, Jelgavā, kur ir parks, kur ir kameras uzstādītas, nevarētu ieviest kādu citu veidu, kā tiešām ķert tos, kas nesavāc aiz savējiem [suņiem],” norāda suņa īpašniece.
Pasta salā satiktie jelgavnieki gan, rādās, īpaši nebēdā par šeit ieviesto vispārējo aizliegumu ieejai ar suņiem. „Jelgavā ir daudzas vietas, kur ar sunīšiem var staigāt. Bērni ņem visu rokās, un tā var būt arī suņu kaka, un es to negribētu, lai mans bērns paņemtu rokās tādu lietu,” saka vietējā iedzīvotāja Valērija, kura uzskata, ka suņu pastaigu laukumi ir jānodala.
Viņai piekrīt arī Alma un Mira. Abas jelgavnieces uzsver, ka nav labi, ja suņi skraida vietās, kur uzturas bērni.
Jelgavas pilsētas domes pārstāvis Jurijs Strods norāda, ka nākamajā gadā Jelgavā gan veidos vēl vienu pastaigu laukumu. Tomēr viņš atzīst, ka vajadzētu būt vairāk vietas, kur suņiem staigāt.
Attiecībā uz Pasta salu Strods norāda, ka tā ir iecerēta kā liela atpūtas zona. Tur notiek dažnedažādi pasākumi un sunim – ar vai bez pavadas – tur nav vietas. Domes pārstāvis neslēpj, ka tieši suņu saimnieku neizglītotība un līdz ar to arī suņu neaudzinātība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Pasta salā ieeja ar suņiem ir liegta.
Rebeka gan novērojusi, ka sabiedrība pēdējā laikā kļuvusi kulturālāka. „Cik es esmu redzējusi, tad pilsētā uz tā paša trotuāra, uzreiz paņem ar maisiņu,” viņa saka. Rebeka piezīmē, ka jebkurā zoopreču veikalā var nopirkt maisiņu rullīti par trim eiro. „Vienīgā problēma ir tā, ka īsti nav to miskastu, kur izmest suņu izkārnījumus,” viņa saka.
Arī Strods atzīst, ka miskastu nav pietiekami daudz. To skaits šobrīd mērāms dažos desmitos, „Gribētu, lai skaits būtu lielāks. Bet vismaz ir iesākts darboties šajā virzienā,” pauž Strods.
Domē sola pilsētu ar laiku padarīt draudzīgāku suņiem un to saimniekiem un, ja līdz ar šīm pārmaiņām suņu saimnieki kļūs kulturālāki, tad tikšot arī pārskatīts Pasta salā ieviestais aizliegums.
