Edgars šobrīd atrodas Johanesburgā, kas ir lielākā pilsēta Dienvidāfrikā.
„Ir pagājuši, ui... Es pat nezinu cik mēneši, bet zinu, ka pabeidzu skolu pagājušā gada jūlijā. Izbaudu silto laiku, foršos cilvēkus,” stāsta Edgars.
Daudziem bērnudārzs, sākumskola, pamatskola, parasti arī vidusskola un augstskola ir ierastais ceļš. Edgars Sarmulis augstskolu atlika uz gadu.
„Patiesībā man nebija tādas idejas, ka es vēlos ņemt brīvu gadu. Biju spiests to darīt. Zviedrijas augstskolām ir nepieciešami gala rezultāti no vidusskolas jau pirms pieteikšanās, tā arī sanāca, ka biju teorētiski spiests ņemt brīvu gadu,” stāsta Edgars.
Bet Emīls Māziņš pēc vidusskolas sāka strādāt par bārmeni.
„Šādu izvēli es veicu tikai tāpēc vien, ka esmu ļoti liels materiālists un man uz doto brīdi likās svarīgāk, ka es sāku pelnīt savu naudu, ka es nedzīvoju vairs kopā ar vecākiem, ka es sāku būvēt pats savu dzīvi un arī mentāli kļūstu pieaugušāks. Respektīvi, man būs vieglāk augstskolā,” uzskata Emīls.
Arī Edgars strādāja. Pirms brīvprātīgā darba Āfrikā viņš bija projektu vadītāja asistents.
„Darbs, kuru atradu, ir neticami foršs jaunietim, kurš tikko ir pabeidzis vidusskolu. Tā kā varu teikt, ka nav man bijusi gluži tā tipiskā pirmā darba pieredze un esmu ielēcis profesionālā darba karjeras vagonā. Līdz ar to mana ikdiena noteikti nav garlaicīga,” uzsver Edgars.
Ne Edgara, ne Emīla vecāki neiebilda, tieši otrādi - atbalstīja ideju uzreiz nestāties augstskolā.
„Ātri tikām pie idejas, ātri tikām pie rezultāta. Izgāju es bārmeņu skolu un kļuvu par bārmeni,” stāsta Emīls.
„Diezgan bieži nākas sastapties ar aizspriedumiem par brīva gada ņemšanu pēc vidusskolas pabeigšanas, kas bieži vien ir balstīti uz pilnīgi muļķīgiem argumentiem. No draugiem pārsvarā saņemu tikai un vienīgi pozitīvu attieksmi. Kad viņi uzzina, ka šo brīvo gadu izmantoju ceļošanai, var just, ka viņu acīs iemirdzas uguntiņas. Manuprāt, attieksme no lielākās daļas man pazīstamajiem draugiem ir diezgan pozitīva, bet es teiktu, ka vecāka gadagājuma cilvēki nav pieraduši pie šāda veida prakses,” uzskata Edgars.
Abi puiši uzskata, ka ir ieguvēji, un gada laikā iegūto pielīdzina trīs gadiem skolas solā.
Viņi iepazīst sevi un pasauli un spriež, ka tagad ir gatavi augstskolai.
„Mani mērķi, manuprāt, ir diezgan augsti, jo es, protams, labprāt sāktu pasīvi pelnīt, arī tāpēc es esmu nolēmis sākt studēt biznesa vadību. Pēc tam es esmu, protams, orientēts uz savu biznesu vai arī vadīt kādu biznesu, jo, manuprāt, tas ir tas, kas man padodas, vismaz, cik es esmu šī gada laikā sapratis,” uzsver Emīls.
Savukārt Edgars studēs Lundas universitātē Zviedrijā.
„Universitāte ir viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā, ir arī pasaules TOP100 labāko universitāšu sarakstā. Studēšu to, kas man ļoti interesē un es ceru, ka arī ļoti patiks. Mērķi ārpus skolas robežām noteikti būs turpināt ceļot iepazīt jaunus cilvēkus un kultūras,” norāda Edgars.
Līdz augstskolas sākumam Edgars Johanesburgā bauda sauli, iepazīst Āfriku un palīdz jauniešiem, kuri ir Āfrikā apmaiņas gadā. Tikmēr Emīls vakarus pavada Vecrīgā aiz letes, jaucot dzērienus.
