“Tie būkšķi bija, nu, tādi, ka sienas drebēja, un tad es sapratu, ka kaut kas nav. Standartā aizgāju uz guļamistabu, mums ir tāds komunikācijas veids – piedauzīt pie griestiem, jo parasti tad viņi noklust, bet nekas nenoklusa, un tad arī ieraudzīju baltos dūmus, ātri attaisīju logu, pacēlu galvu uz augšu, liesmas bija metru ārā, sapratu, ka, sprakšķēja arī viss, un sapratu, ka ir briesmas,” raidījumam stāstīja Poiša.
Traģiskākais visā šajā situācijā ir tas, ka Anda nelaimi jau paredzējusi un tādēļ savlaicīgi centās to novērst. Kaimiņu nelabvēlīgie paradumi Andas ģimeni un kaimiņus terorizējuši jau labu laiku.
“Sāku komunicēt ar pašvaldību, ko mēs varam darīt lietas labā, jo jutu, ka nebūs kaut kas labi. Tā bija viena no manām versijām, ka vai nu kādu nositīs, vai nu aizdedzinās dzīvokli,” atzina Anda.
“Skandāli, kaujas tur, bļaustās, lamājas, pirmo reizi, kad iepazinos ar kaimiņu, viņš iznāca ar pārsistu seju. Piemēram, vīrietis cirta malku tepat augšā, mums virs griestiem, un man likās vienkārši, ka vienā brīdī mums izcirtīs grīdā caurumu,” par nedienām stāstīja Anda.
Pēc ugunsgrēka vīrietis, kurš dzīvojis sociālajā dzīvoklī, nogādāts slimnīcā. Anda tikmēr uztraucas, vai nelaime neatkārtosies, taču atbrīvoties no nevēlamā kaimiņi izskatās neiespējami, jo pašvaldība nekādi nereaģē.
Rīgas domes pārstāvis Ivo Kiršblats skaidroja, ka pašvaldība negrib “dalīt savus īrniekus labajos un sliktajos, un automātiski, ja cilvēks ir sociāli maznodrošinātais, tas nenozīmē, ka viņam būtu jādzīvo 101.kilometrā”.
“Ja kaimiņiem ir pietiekoši daudz to sūdzību, viņi var uzrakstīt policijai iesniegumu, mēs varam iztiesāt šo īrnieku ārā no dzīvokļa,” skaidroja Kiršblats.
“Kad es piezvanīju, man vienkārši godīgi pateica, ka viņi tur neko, visticamāk, neizdarīs,” savukārt atklāja Anda.
Bet ugunsgrēka dzēšanas rezultātā nopludināti arī apakšējā stāva dzīvokļi. Tagad bērnistabas lampa, kuras kupoli bijuši pilni ar ūdeni, stāv uz grīdas, tikmēr elektrību nopludinātajās istabās ir bail pat ieslēgt.
Ņemot vērā situāciju, šķiet, būtu loģiski, ka par nopludinātajiem kaimiņiem būtu painteresējusies pašvaldība un Rīgas namu pārvaldnieks, kas apsaimnieko māju, taču – nekā.
“Mums, kaimiņiem, laikam visvairāk sāp tas, ka neviens īsti nav licies par mums ne zinis, no pašvaldības vai no “Namu pārvaldnieka” pajautājis: kā mums iet, vai mums nevajag kaut ko palīdzēt,” atzina Anda.
“Namu pārvaldnieks” raidījumam “4.studija” paskaidroja, ka viss notiekot likuma kārtībā un pēc izdegušā dzīvokļa saimnieka iesnieguma tiks uzsākti attīrīšanas darbi, savukārt pie kaimiņiem ar fēnu neviens neko žāvēt neies. Tikmēr Rīgas dome uzskata, ka potenciāli bīstamu īrnieku izmitināšana paaugstinātas ugunsbīstamības dzīvokļos nav pat jāmēģina izskaust.
“Mēs neredzam pamata mainīt šajā sistēmā kaut ko tikai tāpēc, ka viena tante teica, ka viņai nepatīk kaimiņa deguns,” sacīja Kiršblats.
