Vienu mirkli tu esi tiesnesis, bet nākamajā vairs neesi, bet ģimene jābaro visu laiku, tāpēc kādi papildu ienākumi visiem ir. Radio pieci.lv stāstīja viens no Latvijas labākajiem tiesnešiem - Andris Ansons.
Viņš apkalpo spēles kopš 2007. gada. Tiesājis Latvijas hokeja virslīgas finālos, Krievijas jaunatnes hokeja līgā (MHL), U-20 pasaules hokeja čempionātā. Janvārī kļuva par otro galveno tiesnesi Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) no Latvijas. Paralēli tiesāšanai attīsta savu biznesu.
Tiem, kuri tiesā tikai Latvijā, visiem kā viens ir papildu darbs - piemēram, Gints Zviedrītis nodarbojas ar komerctransporta tirdzniecību, Māris Locāns ir hokeja kluba Rīgas "Dinamo" fizioterapeits, bet Krišs Kupčus pirms laika strādāja “Viasat” un centās klientiem pārdot televīziju.
Zemāka līmeņa turnīros summas ir vēl niecīgākas — 1. līgas spēlēs galvenais tiesnesis saņem 30 līdz 35 eiro, savukārt jaunatnes līgās alga nebūs lielāka par 16 eiro — tik saņems astoņpadsmitgadnieku galvenais tiesnesis, par deviņgadnieku spēles tiesāšanu maksās 5 eiro.
"Apmaksa atbilst jūsu iegūtai informācijai," pieci.lv saņemto ziņu patiesumu e-pastā apstiprināja Latvijas Hokeja federācijas tiesnešu sektora vadītājs Andrejs Zaķis.
Latvijas labākos tiesnešus gandrīz katru gadu iekļauj starp kandidātiem, kuriem būs iespēja tiesāt elites grupā pasaules čempionātā, tomēr arī šogad gala sarakstā mūsējo vārdus atrast nevar. Pēdējo reizi Latvijas tiesnesis elitē pasaules čempionātā tiesāja 2011. gadā.
„Šobrīd tieši es, lai sagatavotos pirmajam savam lielajam čempionātam, paņēmu brīvāku un neko īsti nedaru - tikai trenējos,” stāsta tiesnesis Krišs Kupčus. „Arī tomēr mēģinu pieiet nopietnāk tieši hokejam, lai būtu izaugsme un lai nākotnē varētu sevi uzturēt tikai no hokeja.”
Viņš pirmo reizi ir uzaicināts tiesāt pasaules čempionātā pirmās divīzijas A grupā. Tā ir liela iespēja tikt pamanītam un, iespējams, saņemt uzaicinājumu tiesāt Kontinentālajā hokeja līgā, kas ir vairākus līmeņus augstāk par Latvijas hokeja virslīgu gan organizatoriski, gan finansiāli.
„Tomēr tiek slēgti profesionālie līgumi, tas tomēr jau skaitās profesionāls darbs un par to arī attiecīgi samaksā,” saka Kupčus.
Neskatoties uz to, arī tur 90% strādā papildu darbu. Pārsvarā tiesnešiem ir savi uzņēmumi, jo reizēm jābūt prom no mājām ilgāk par mēnesi un to ar parastu darbu birojā nav iespējams apvienot.
"Starp citu, Juris Balodis, kas KHL tiesāja, viņš jau arī ugunsdzēsējs bija, vēl joprojām ir. Daudz un dažādi, kas tirdzniecībā, kas menedžeri, projektētāji, kā mums tikai nav. Kas ir treneri, hokeja treneri mums arī ir,” stāsta Ansons.
Eiropā labākajiem tiesnešiem maksā diezgan labi, tomēr hokeja sezona ilgst aptuveni 7-8 mēnešus. Pārējā laikā tiesnesim neviens nemaksā. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc meklē papildu ienākumus — lai izdzīvotu visu pārējo gadu.
”KHL tiesājot, ja tu visu sezonu nostrādā, teorētiski to varētu, bet lai to nosauktu par ekstra dzīvi, to nevar. Tāpat atpūsties gribas - tas, šitas. Rēķini jāmaksā visu cauru gadu, nevis tikai septiņus mēnešus, tāpēc tā arī ir,” norāda Ansons.
Lai gan mūsu tiesneši ir pierādījuši, ka var tiesāt ļoti augstā līmenī, Latvijas tiesnešiem algas ir vienas no zemākajām visā Eiropā.
Latvijas Hokeja federācijas tiesnešu sektora vadītājs Andrejs Zaķis radio Pieci.lv tiesnešu algas komentēja, norādot: „Vai tad Lietuva labāk hokeju spēlē, ka viņi vairāk maksā tiesnešiem? Vai tad hokejists, saņemot miljonu, labāk sāks spēlēt, vai pa priekšu viņam būs labi jāspēlē un tad būs miljons jānopelna? Nauda jau nespēlē un arī netiesā. Tiesā paša godaprāts un paša sagatavotības pakāpe. Cits jautājums ir — kādas ir iespējas federācijai.''
Viņš arī nedomā, ka algu dēļ LHF var zaudēt tiesnešus.
„Ja jau viņš būs nolēmis pamest tiesneša darbu, tad viņš to arī izdarīs. Bet mēs jau nevaram maksāt kaut kādas lielas naudas, kam nav kvalitātes. Ja arī paaugstināsim tiesnešu apmaksu kādreiz, tad tas pirmkārt būs no kvalitātes atkarīgs, nevis no tā, cik mums ir tiesnešu pēc skaita,” skaidro LHF pārstāvis.
Lai tiktu tiesāt uz lielākām arēnām Eiropā, ir ļoti daudz jāiegulda, un tik un tā nav garantēts, ka kādam tu būsi vajadzīgs, skaidro tiesnesis Ansons.
"Mums ir jābūt divreiz labākiem, nu ne divreiz, bet jācenšas būt vismaz galvas tiesu pārākiem, lai viņi vispār mūs pamanītu. Ja mēs būsim tādi paši, tad priekš kam viņiem ņemt mūs. Priekš kam viņiem ņemt mani, ja turpat ir tādi 20-30, Krievijā pat simtiem?” saka Ansons.
Eduards Odiņš, Andris Ansons, Juris Balodis, Ansis Eglītis - šie vīri jau ir apkalpojuši Kontinetālās hokeja līgas spēles. Uz to tiecas arī citi Latvijas jaunie tiesneši, bet darbs nav no vieglākajiem, ka arī finansiāli stabilākajiem, jo, kā Ansons jau iepriekš minēja: vienu mirkli tu esi tiesnesis, nākamajā vairs neesi. Arī pēc federācijas teiktā var noprast, ka algu paaugstināšana Latvijas virslīgā tuvākajā laikā nav plānota.
