Pēc viņas teiktā, ja vecāki savam bērnam dod dīvainu vai neparastu vārdu, tad tas atsevišķos gadījumos var pat palīdzēt – kad bērns izaug un kļūst par mākslinieku, tad viņam nevajag pseidonīmu. "Bet katrā ziņā ar tiem vārdiem ir jābūt uzmanīgiem – deviņreiz jānomēra un tad jānogriež," brīdināja valodniece.
Balode atzina, ka izpētīti vismaz 20 motīvi, kas ietekmē vārda došanu bērnam. Piemēram, vecāki skatās, kāda ir vārdu mode tanī brīdī, vārda labskanība. Daži vecāki skatās, lai zēna vārds būtu vīrišķīgs – lai tajā būtu burts "r".
Tāpat ir vecāki, kas bērnam dod kāda literatūras vai seriāla varoņa vārdu. Citiem turpretim ir būtiski, lai bērna vārds sāktos ar to pašu burtu, ar kādu tas sākas pārējiem ģimenes locekļiem.
Valodniece atzina, ka atgriežas tradīcija bērnam dod vecāku un vecvecāku vārdu. Tiesa, šajā gadījumā tas biežāk tiek izvēlēts kā otrais vārds.
Geštaltterapeite Dana Lukševica raidījumā atzina, ka nav nekas slikts tajā, ka vecāki savam bērnam izvēlas dot kādu dzimtas vārdu. Tomēr ar to būtu jāuzmanās – vispirms būtu vērts sasaukt kopā dzimtu, lai noskaidrotu, kāds bijis tas dzimtas cilvēks, kura vārdu plānots dot bērnam.
Arī Lukševica norādīja, ka pirms neierasta vārda izvēles vecākiem ir jādomā, kā viņu atvase ar šo vārdu sadzīvos – kā viņam klāsies bērnudārzā, skolā un tālākā dzīvē.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Santa Jonāte atzina, ka arī šogad populārākais vārds zēniem ir Roberts. Otrs populārākais ir Daniels, bet trešais – Aleksandrs. Salīdzinājumam - pērn 2.un 3.vietā bija vārdi Markus un Arturs.
Arī meiteņu vārdu topā pirmajā vietā arvien ir vārds Sofija, bet otrajā un trešajā vietā ir vārdi Alise un Emīlija. Salīdzinājumam - pērn vārds Emīlija bija otrais populārākais, bet Alise – trešais.
Balode piebilda, ka "vārdu modē atgriežas vārds Jānis", kas arī bija gaidāms. "Mode ir riņķa dancis. Tas, ka atgriezīsies, mēs jau paredzējām," piebilda valodniece.
Jau ziņots, ka saskaņā ar PMLP personvārdu datubāzi Latvijā arvien tiek reģistrēti jauni un eksotiski personvārdi - valstī pašlaik ir reģistrēts viens Pirāts, viens Prezidents, viens Afrikants, Tautmīlis, divas Ripas, viena Tagadne un piecas Glītas, kā arī daudz citu Latvijā unikālu vārdu nesēju.
