Ministru kabineta noteikumi par šīm izmaiņām stājās spēkā no jaunā gada, un tie paredz sāls, cukura, miltu un daudzu citu produktu ierobežojumus vai pat aizliegumus. Daudzās skolās līdz ar to nācies slēgt skolu kafejnīcas.
Priekuļu skolas ārdurvīs sastaptais Roberts nolēmis izmantot starpbrīdi, lai dotos uz tuvējo veikalu. „Uz veikalu, lai kaut ko garšīgu nopirktu - čipsus, cepumus,” viņš paskaidro, kāpēc uz brīdi iziet no skolas.
Zēns stāsta, ka iepriekš čipsu plāksnītes pircis skolas kafejnīcā, arī citi aptaujāties skolnieki stāsta, ka tajā bieži pirkuši kādu kārumu vai bulciņu. „Tas ir ļoti slikti, jo pirms kādas trešās stundas ļoti vēlos ēst - pietrūkst bulciņas. Kaut gan tas nav veselīgi, bet tomēr bija, ko paēst, un arī daudzu sulu vairāk nav,” saka kāda meitene.
Gada pirmajās dienās, kad spēkā stājās jaunie ierobežojumi, skolas kafejnīca darbu pārtrauca, jo, kā vērtē skolas direktores vietniece Baiba Karlsberga, būtībā jau gandrīz vairs neko no iepriekšējā klāsta tirgot nevar. „Mums arī bija skolā kafejnīca. Tur tika tirgotas bulciņas, cepumi, jogurti, nu un līdz ar 1. janvāri ir veikti šie grozījumi skolēnu ēdināšanā, un līdz ar to mēs esam mazliet aizvēruši kafejnīcas darbību, kamēr pārskatīsim to produkciju, ko tirgosim. Pašlaik es saprotu, ka ēdnīcā tiek strādāts pie tā, lai sastādītu kalkulācijas un ēdnīca varētu cept ar atļautiem produktiem bulciņas arī ēdnīcas krāsnīs, un līdz ar to būs iespēja nopirkt arī nosacīti veselīgās bulciņas,” saka Karlsberga.
Jaunie noteikumi ierobežo arī sāls un cukura patēriņu, tāpēc skolas ēdnīcā, kā stāsta pavāre Aija Kārkliņa, ir jādomā, kā ēdienu padarīt garšīgāku ar to, kas ir atļauts. „Izmaiņas galvenokārt attiecas uz sāli. Sāls ir tikai 1%. Pirms tam bija 2%. Godīgi sakot, tas neietekmē, jo to var aizstāt, mēs aizstājam ar svaigiem ķiplokiem, un, manuprāt, ir veselīgāk, jo ir jau valstis, kur sāli vispār nelieto. Viņi to kompensē ar garšvielām. Tā kā tas ir iespējams,” saka Kārkliņa.
Taču skolēni jau risinājumu ir atraduši un līdzi skolas somā nes sāls trauciņus, to apstiprina arī skolniece Selva. „Nu, ne jau tā, ka tu katru dienu vari bērt to sāli, bet ir citreiz tā, ka ēd ēdienu, kurš garšo pēc nekā,” atzīst Selva.
Nav tā, kā mājās - tā arī ir viena no atbildēm, vai jaunie ierobežojumi būs iedarbīgi un, kā stāsta skolas medmāsa Sarma Gūta, skolā ļoti labi var redzēt, kādi ir ēšanas paradumi ģimenēs. „Esam novērojuši skolā, ka bērni nelabprāt ēd labi pagatavotas kotletes. Biešu salāti ne visai patīk, bet ļoti, ļoti garšo biešu zupa. To viņi ēd, bet vispār zupas tā nosacīti. Ne visi bērni ēd zupas. Visvairāk viņiem garšo makaroni, cīsiņi, pelmeņi, pusfabrikāti, un skolā mums šādas lietas nav. Ļoti grūti ir mainīt paradumus, ja bērns to dara mājās, brīvdienās, tad viņam to pašu gribas arī skolā, bet nu skola ir tā vieta, kur būtu jāpiedāvā tas pareizais uzturs,” saka Gūta.
Var jau ieviest ierobežojumus un mēģināt skolēnus kaut uz brīdi, viņiem skolā esot, pasargāt no neveselīgiem produktiem, bet skola nav vientuļa sala, tā arī blakus Priekuļu skolai ir veikali, un risinājums kārumu iegādei nav tālu jāmeklē.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan sola to risināt ar informatīvām kampaņām, kas sākšoties pavasarī un kuras turpināsies pat septiņus gadus, lai tādējādi mainītu skolēnu ēšanas paradumus.
