Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Inga Birzniece to, kāpēc bērniem pusdienās ir jādod gaļa vai zivs, skaidro ar šī uztura vērtību: „Ja mēs salīdzinām augu olbaltumvielas ar dzīvnieku olbaltumvielām, tad, kā parasti norāda uztura speciālisti, tās ir mazvērtīgākas, tajās ir maz neaizstājamo aminoskābju.”
Ikšķiles Brīvā skola ēdienkarti veidoja kopā ar uztura speciālistiem. Veģetāra uztura skolas „Vegus” vadītāja Dita Lase, kas palīdzēja izstrādāt receptes, uzsver – olbaltumvielu, dažādu vitamīnu un minerālvielu sastāva ziņā veģetārs uzturs ir sabalansējams. „Tas, ko ar visēdāju uzturu panāk ar atsevišķu produktu, piemēram, ar gaļu, to veģetārā uzturā panāk, kombinējot produktus, piemēram, graudus ar pākšaugiem. Iegūst visas neaizstājamās aminoskābes,” skaidro Lase.
„Vegus” vadītāja uzskata: jākontrolē, lai skolēnu uzturā tiek ievērots daudzveidības princips, nodrošināts noteikts olbaltumvielu daudzums vai neaizstājamās aminoskābes. Lai nebūtu tā – ja bērnam piedāvā gaļu un viņš to neapēd, tad jāiztiek ar piedevām - kartupeļiem ar mērci.
Tikmēr Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis pārliecināts, ka skolēnu ēdienkartē būtu jāiekļauj arī gaļa un zivs:
„Uztura daudzveidībā ir tas spēks, nav tāda brīnumprodukta, kurā būtu viss.
Var būt dienas, kurās ir tikai veģetāra maltīte, bet nedēļas griezumā, mēneša griezumā, visticamāk, būtu optimālāk, ja būtu dažādi olbaltumvielu avoti.”
Savukārt Rīgas Stradiņa Universitātes lektore un uztura speciāliste Eva Kataja norāda, ka veģetārs uzturs pilnīgi noteikti var būt veselīgs un pilnvērtīgs bērniem, ja tas ir sabalansēts.
Turklāt satraukumam pavisam noteikti nevajadzētu būt pamatam, ja ēdienkartē iekļauti arī piena produkti un olas, saka uztura speciāliste.
“Ja tiek piedāvāti pākšaugi, pilngraudu produkti, sēkliņas, rieksti, tad viņi saņiem to, kas augšanai un attīstībai ir nepieciešams,” norāda Kataja.
Ikšķiles Brīvās skolas un Pārtikas un veterinārā dienesta strīdā tiesas spriedums gaidāms 1.novembrī.
Ziņots, ka Ikšķiles Brīvās skolas un PVD strīdus objekts ir skolas ēdienkartē neiekļautā gaļa vai zivs. Skola jau gadiem skolēnus ēdina veģetāri, par to iepriekš vienojoties ar viņu vecākiem, taču šogad tā administratīvi sodīta.
PVD norāda, ka no pirmās līdz ceturtajai klasei, kad valsts arī apmaksā brīvpusdienas, skolēni jāēdina saskaņā ar komplekso ēdienkarti, un te viena no obligātām prasībām ir vismaz 200 grami liesas gaļas vai zivs filejas nedēļā, bet no piektās klases var piedāvāt izvēles ēdienkartes. Skolas vadība savukārt uzsver, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu mērķim tā nodrošina skolēniem sabalansētu, daudzpusīgu un veselīgu ēdienkarti.
