Pastāv daudz lielāka iespēja, ka laimīgi bērni, kuriem ģimenē ir harmoniskas un draudzīgas attiecības ar vecākiem, būs laimīgi, arī pieaugot, bet tiem cilvēkiem, kuri bērnību atceras kā nelaimīgu, šobrīd laimes sajūta ir mazāka nekā sabiedrībai kopumā. Secināts arī, ka uzticēšanās citiem un gatavība sniegt palīdzību vairo laimes sajūtu pašiem, Latvijas Televīzijai pastāstīja portāla "mammamuntetiem.lv" vadītāja un šī pētījuma pārstāve Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Nelaimīgāko cilvēku grupas Latvijā joprojām ir vecie cilvēki, vientuļie jeb tie, kas ir šķīrušies, atraitņi vai dzīvo vieni.
Savukārt vislaimīgākie Latvijas iedzīvotāji ir ģimenēs – tādi, kas kopā zem viena jumta veido ģimeni, kurā ir vismaz pieci cilvēki. Un tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni, sevi uzskata par laimīgākiem, nekā tie, kam bērnu nav vai tie ir izauguši.
Kopumā bērnībā Latvijas iedzīvotāji ir bijuši laimīgāki (76%) nekā pieaugot (70%), apliecinot populāro teicienu, ka bērnība ir laimes zeme. Taču izrādās, ka laimi var atstāt arī mantojumā. Pētījuma rezultāti parādīja skaidru saikni starp to, ka cilvēka laimi pieaugušā dzīvē būtiski ietekmē bērnības pieredze. Attiecību paražas tiek nodotas no paaudzēs paaudzē, tieši tāpat kā bērni atkārto savu vecāku kļūdas.
79% no aptaujātajiem, kam tagad ir ciešas attiecības ar bērniem, arī bērnībā bija laimīgi, bet trešdaļai nepilnās ģimenēs augušu cilvēku neizdodas veidot ciešas un laimīgas ģimenes attiecības.
“Ikvienam vecākam, arī jau pieaugušu bērnu vecākam ir jāatceras, ka par vecāku un bērnu attiecību kvalitāti ir atbildīgi tieši vecāki. Un, pat ja attiecības šobrīd ir sašķobījušās, vienmēr ir iespēja darīt kaut ko lietas labā, pašam sperot pirmo soli, nevis gaidot to no bērna. Sakārtotas attiecības ģimenē vairo laimes sajūtu.
Ja ģimenē ir noticis konflikts, to nedrīkst atstāt bez ievērības, izliekoties, ka nekas nav noticis. Bērniem jāparāda, ka konflikti nav pasaules un attiecību gals, tos var izrunāt, izdzīvot un turpmāk ar sev tuvajiem būt pat varbūt vēl ciešākās attiecībās”, stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Vecāku mīļuma, intereses, tāpat kā kopīgu tradīciju trūkums bērnībā iet roku rokā ar vēsām, atsvešinātām attiecībām ar paša bērniem pieaugušā vecumā. 36% šo cilvēku ir atsvešinātas attiecības ar bērniem, un tikai 14% šo aptaujāto atzīst, ka ir laimīgi savā tagadējā ģimenē. Taču pozitīvi ir tas, ka 68% no cilvēkiem, kam bija nelaimīga bērnība, apzināti pievērš uzmanību tam, lai neatkārtotu savu vecāku kļūdas.
Cilvēku savstarpējas sadarbības un uzticēšanās rādītāji ir būtiski indikatori, kas liecina par sabiedrības izaugsmi jeb sociālo kapitālu. Tāpēc bažas raisa fakts, ka Latvijas sabiedrībā ir novērojams saliedētības trūkums, jo joprojām dominē viensētnieku uzvedības principi, un tikai 24% cilvēku atzīst, ka kopumā spēj uzticēties citiem.
Tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto grūtā brīdī vienmēr vai bieži paļaujas uz radinieku atbalstu, un tikai katrs trešais – uz savu draugu atbalstu grūtā brīdī. Turklāt tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi palīdzēt svešiniekiem ikdienišķās situācijās.
Pētījums apliecināja, ka aktīva līdzdarbošanās un piedalīšanās sabiedrības dzīvē, kas palīdz uzturēt ciešākas saites ar citiem cilvēkiem, veicina laimes veidošanos arī pašiem.
Atvērti un sabiedriski aktīvi cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Svarīgi, ka tie, kas sevi uzskata par laimīgiem, biežāk paļaujas uz citu cilvēku atbalstu, kā arī kopumā vairāk uzticas citiem cilvēkiem.
Interesanti, ka laimīgie biežāk veic arī brīvprātīgo darbu. Uzticēšanās citiem un gatavība mesties palīgā iet roku rokā ar gandarījumu un laimes sajūtu, apliecina "Amigo laimes indekss", kura tapšanā 2015.gada decembrī tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.
