"Nedrīkst atstāt vienu nekādā gadījumā! Ja uzzinās, atņems. Nedrīkst bērnu arī sist!" zina Olga, kura Anglijā dzīvo 10 gadus.
"Es zinu tādus mazāk visiem zināmus gadījumus, kad bērni ļoti ātri ir izņemti no ģimenēm, sociālais dienests attiecībā pret bērniem un vecākiem izturas ļoti cietsirdīgi. Ja bērns atnāk uz skolu un viņam ir kāds neliels zilums vai skrāpējums, no tā var sākties ļoti lielas problēmas, par to arī raksta paši angļi," stāsta skolotāja Jeļena Sadlovska.
"Runājot par britu tradīcijām attiecībā uz ģimenēm un bērnu aprūpi, jāatzīst, ka bērnu aprūpe Lielbritānijā ir ārkārtīgi jūtīga tēma un šai tēmai britu sabiedrība ļoti cieši seko līdzi. Tas attiecas gan uz ārvalstniekiem, gan uz pašiem britiem - ļoti daudzām britu ģimenēm bērni tiek izņemti, nodoti kāda cita aprūpē, un šīs tradīcijas ir ļoti atšķirīgas no Latvijas tradīcijām," situāciju skaidro Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.
Tomēr pēdējais skaitlis, kas sasniedza Latviju, bija šokējošs - šajā gadā Lielbritānijā no Latvijas ģimenēm izņemts jau 61 bērns. "Lielbritānijas vēstniecība precizēja un Ārlietu ministrija (ĀM) arī. Mūsu vēstniecības mājaslapā nav precīzas informācijas, tas nav korekts cipars, tās ir 61 ģimene, ar kurām strādā sociālais dienests, bērnu izņemšana ir mazākā apjomā," sacīja Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).
"Mūsu ministrijas redzeslokā ir 19 galējās situācijas, kad bērni tiek izņemti no ģimenēm. Un problēma ir par neziņošanu," stāsta Tieslietu ministrijas (TM) Bērnu lietu nodaļas vadītājs Agris Skudra.
Lielākā problēma - angļu ierēdņi ne vienmēr ziņo par bērniem, kuri izņemti no latviešu ģimenēm, kaut arī tas ir Vīnes konvencijas pārkāpums. Tikpat labi bērniem Latvijā ir radinieki, labi apstākļi, bet viņi nonāk audžuģimenēs svešā vidē.
"Es negribu piedēvēt ļaunprātību, bet tā, kā tas notiek konkrētā gadījumā - un ir vēl vairāki gadījumi, kad vecmamma aizbrauc pakaļ piedzimušai mazmeitiņai, jo saprot, ka viņas meita nav adekvāta un, to apzinoties, grib šo bērniņu ņemt savā aprūpē, bet Anglijas varas iestādes neļauj -, tas liecina par savdabīgu rīcību," norāda Parādnieks.
Bērni no ģimenēm tiek izņemti zibenīgi, ja konstatēts kāds pārkāpums, kas mums Latvijā var šķist galīgi absurds. Piemēram, mums bērni jāpieskata līdz 7 gadu vecumam, Anglijā līdz 12 gadiem.
"Bērni līdz 12 gadiem nedrīkst vieni paši doties uz skolu, nedrīkst vieni paši palikt mājās, nedrīkst arī vakaros vienus pašus atstāt," likumu skaidro vēstnieks Teikmanis.
"Ja mūsu vecāki mierīgi var bērnu vienu pašu palaist uz skolu, tad šeit par to vien jau var vecākus sodīt. Šeit jau astoņos vakarā bērnam ir jāiet gulēt, nekādā gadījumā nedrīkst palikt vieni līdz 12 gadiem. Mums tas, protams, izraisa izbrīnu," uz atšķirībām sabiedrības normās norāda skolotāja Jeļena. "Mana darba kolēģe ieraudzīja kādam bērnam zilumu tāpēc, ka ģimenē bija problēmas. Viņiem teica, lai izšķiras un atdod bērnu mātei," piebilst Olga.
"Viņiem ir tāda lieta, kā bērnu pakļaušana riskam - tas, ka tu vispār esi atļāvies kā vecāks prioritizēt savas intereses, aizskriet uz darbu un atstāt bērnu vienu pašu bez uzraudzības,
tas nav svarīgi, vai tās ir piecas minūtes vai divas stundas, jo tu esi [bērnu] pakļāvis riskam, jo - kas var notikt divās stundās, tas var notikt arī piecās minūtēs," Lielbritānijas sabiedrības izpratni skaidro TM pārstāvis Skudra.
Pašlaik Latvijas vēstniecība Londonā aktīvi strādājot pie tā, lai varas iestādes par katru gadījumu, kad tiek izņemti bērni, ziņotu Latvijai, lai latviešu bērni nepazustu valstij. "Tas, ka Anglijā - un ne tikai tur - ir vesela industrija, tas arī ir skaidrs, tāpēc ka tur rindā stāv pēc bērniem, kas ir baltas ādas krāsas, sevišķi meitenītes. Vai tas kādā brīdī nospēlē kādu lomu, neņemos spriest. Tas, ka problēma pastāv, tas ir acīmredzami," uzskata Parādnieks. Tāpēc veidojas situācijas, kad dažos gadījumos Lielbritānijas varas iestādes Latvijai nav ziņojušas par ģimenēs izņemtiem bērniem, tādējādi liedzot bērniem atgriezties dzimtenē un, iespējams, satikties un dzīvot ar saviem radiniekiem.
