Kā ar bērnu runāt par personisko drošību? Ieteikumi vecākiem

• Kad lūgt palīdzību
• Kam prasīt palīdzību
• Zvanīt palīdzības dienestiem
• Praktiski ieteikumi sarunām ar bērniem

Ģimene ir vieta, kur bērns saņem pirmo informāciju par drošību un rīcību situācijās, kad bērns nonācis grūtībās, nezinot, kā rīkoties. Vecā patiesība, ka ārkārtas situācijās “galvenais, saglabāt mieru”, ne vienmēr darbojas. Dažādās kritiskās un neikdienišķās situācijās pat pieaugušie apjūk, nevar atcerēties īsto telefona numuru vai nevar pieņemt lēmumu, kā vislabāk rīkoties.

Tāpēc ir svarīgi bērniem saprotami izskaidrot, ja nepieciešams, izspēlēt rīcību dažādās ārkārtas situācijās. Atcerieties, ka pieaugušajiem cilvēkiem ģimenē jābūt piemēram, jo, kā rīkoties dažādās situācijās, bērns mācās no savas pieredzes un pieaugušajiem.

Esam apkopojuši praktiskus padomus un ieteikumus vecākiem, kam pievērst uzmanību, runājot ar bērniem par drošību un rīcību dažādās neierastās un ārkārtas situācijās.

Kad lūgt palīdzību

Vispirms bērnam jāizstāsta, kas ir ārkārtas situācija. Tas ir jebkurš brīdis, kad bērns ir apjucis, nobijies, nespēj tikt galā ar notiekošo, nezina un viens nevar pieņemt lēmumu, kā rīkoties vislabāk.

Tās var būt sadzīves situācijas, kurās bērns var nonākt negaidīti:  pasliktinājusies veselība vai gūta trauma, bērns ir pazaudējis dzīvokļa atslēgu, noticis negadījums dzīvoklī ar ūdenssistēmu, elektrību vai ko citu, bērns ir apzagts vai apmaldījies, kāds svešinieks aicina doties līdzi. Tie var būt nelaimes gadījumi, kad cietis kāds no draugiem vai klasesbiedriem, bērns redz kādu, kurš ir bezpalīdzīgs uz ielas, parkā, sabiedriskās vietās un telpās.

“Vecākiem vajadzētu regulāri ikdienišķās situācijās pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus un rīcību ārkārtas gadījumos, jo mazi bērni vēl nespēj to izdomāt paši,” iesaka centra  “Dardedze” speciālisti.

Bērns, kurš nekad nav piedzīvojis līdzīgas situācijas, nevar izvērtēt notiekošā svarīgumu. Vecākiem ir jāmin bērniem dažādas iepējamas situācijas un jāiedrošina vērsties pēc palīdzības, kad tas jūtas apmulsis, apdraudēts, nobijies vai nevar izvērtēt notiekošā nopietnību un palīdzības nepieciešamību.

Vecākiem jāiedrošina bērns, stāstot, ka jebkurš (arī pieaugušie) var nonākt situācijās, kad nepieciešama citu palīdzība, jo pašam nav zināšanu, iespēju vai pieredzes, kā rīkoties.

Jātceras, ka bērns var nesaprast, ka notiek kas bīstams vai ārkārtējs, nevar novērtēt notiekošā svarīgumu, tāpēc ir svarīgi mācīt dažādas situācijas un rīcību atbilstīgi situācijai.

Kopā ģimenē izrunājiet dažādu situāciju scenārijus. Piemēram, kā rīkoties, ja bērns mājās ir viens, jo vecāki, vecmāmiņa vai brālis nav ieradušies apsolītajā laikā. Ja esat vienojušies, ka bērns tiks brīdināts par kāda kavēšanos, bet tas nav noticis, tad bērnam ir jāzina, kam zvanīt vai prasīt padomu. Bērns nespēj izvērtēt, cik ilgs laiks pagājis, kopš viņš ir viens.

Šādas sarunas vecākiem ļauj saprast, kāds šobrīd ir bērna izpratnes līmenis, un kāds padoms viņam vēl nepieciešams. 

Kam prasīt palīdzību

Vispirms jāuzrunā tie, kas ir apkārt – vecāki, brāļi un māsas, kaimiņi, klasesbiedri vai svešinieki uz ielas.

Iepazīstiniet bērnu ar kaimiņiem, lai vajadzības gadījumā bērns justos drošāk prasīt palīdzību. Iemāciet uz ielas uzrunāt nepazīstamu cilvēku tad, ja palīdzība nepieciešama.

Vecākiem ir jāskaidro bērniem, ka palīdzība jāprasa vienmēr, kad tā nepieciešama.

Vecākiem ir jāapzinās, ka mēdz būt situācijas, kad bērni no vecākiem cenšas slēpt patiesību, jo baidās no nosodījuma vai soda. Piemēram, vecākiem ir noruna ar bērniem attiecībā uz uzvedību un rīcību dažādās situācijā. Piemēram, cik ilgi ciemoties pie draugiem. Ja bērns pārkāpis norunu un šādā situācijā ar viņu notiek kas negaidīts, ar ko pats saviem spēkiem netiek galā, iespējams, viņš baidīsies lūgt palīdzību, jo jutīsies vainīgs.

Pārrunājiet šādas situācijas un māciet bērnus nebaidīties, bet prasīt palīdzību!

Zvanīt palīdzības dienestiem

Ir jāatceras tikai viens tālruņa numurs, lai būtu iespējams saņemt palīdzību jebkurā ārkārtas vai nelaimes gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta numurs – 112. 

Dienests sniegs informāciju, kā rīkoties konkrētajā situācijā, vai arī savienos ar atbilstošu palīdzības dienestu – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju, pašvaldības policiju, gāzes avārijas dienestu vai citiem dienestiem.

Zvans uz 112 ir bez maksas no jebkura tālruņa, no jebkuras vietas Latvijā. 112 ir vienots ārkārtējo izsaukumu tālrunis Eiropas Savienības valstīs.

Svarīgi atcerēties, ka tālruņa numuru 112 var sazvanīt arī tad, ja mobilajam tālrunim nav SIM kartes vai priekšapmaksas kartes kredīta,  vai tālrunis ir bloķēts un nav zināms PIN kods.

Uzrakstiet šo numuru un piestipriniet redzamā vietā mājās. Bērnam ir jāzina, kur meklēt šo numuru, ja apjukuma brīdī to ir aizmirsis. Iemāciet, kur vēl meklēt palīdzības numurus,  ja tie uztraukumā ir aizmirsušies. Parasti tādus var atrast skolēna dienasgrāmatās, piezīmju blociņos un citur.

Iedrošiniet bērnus, ka nevajag baidīties zvanīt, ja nav zināmi notiekošā fakti, adrese un cita informācija. Svarīgi paziņot par notiekošo, jo pa telefonu atbildēs profesionālis, kurš zinās uzdot jautājumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

Bērnam jāzina, ka sarunu pa telefonu jāturpina tik ilgi, kamēr sarunu beidz dienesta speciālists.

Svarīgi, lai bērns saprastu, ka atrodoties situācijā, kurā nezina kā rīkoties, jāprasa palīdzība citiem.

Daži ieteikumi pirmskolas vecuma bērnu vecākiem sarunām par rīcību dažādās situācijās:

• Kā zināt, kad jāmeklē palīdzība? Ir svarīgi, lai jau mazotnē bērni mācās uzticēties savām sajūtām. Vecāki var skaidrot, ka bērnam jāieklausās savā iekšējā balstiņā - jo parasti sirds pasaka priekšā, ka kaut kas nav kārtībā. Tā darbojas kā trauksmes zvans, kad jāmeklē palīdzība.
• Ko darīt, ja bērns ir pazaudējies veikalā vai tirgū? Vecāki var ieteikt bērnam nākt klāt pie apsargiem, pārdevējiem vai cilvēkiem, kam ir bērni, un pastāstīt, ka ir  pazaudējies, - viņi palīdzēs.
• Kā rīkoties, ja kāds grib bērnu kaut kur aizvest pret viņa gribu? Jācenšas skriet tur, kur ir daudz cilvēku, kā arī skaļi jāsauc "Palīgā!". Tāpat var saukt "Tas nav mans tētis (mamma)!", lai citi zina, ka šis cilvēks bērnam ir svešs. Ja kāds dara bērnam to, kas viņam rada trauksmi - jāiemāca teikt: "Nedari man tā, man tas nepatīk!"
• Ko darīt, ja ir bail? Šādās situācijās mazi bērni visbiežāk grib paslēpties un sēdēt klusu, taču jāmudina darīt pretējais - meklēt cilvēkus un saukt palīgā. Palīgā jāsauc arī tad, ja bērns nevienu cilvēku tuvumā neredz, jo kāds tomēr var sadzirdēt. Turklāt palīgā jāsauc ne vien dažas reizes, bet gan tikmēr, kamēr kāds sadzird. Palīgā saukšanu varat arī izmēģināt kopā ar bērnu, taču ar šo vārdu jokot nevar - jo, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, cilvēkiem var šķist, ka tikai spēlējaties.
• Ko darīt, ja bērnu kāds aiztiek un liek justies neērti? Bērniem svarīgi iemācīt arī intīmo ķermeņa daļu nosaukumus, izstāstot, ka tām citi cilvēki pieskarties nedrīkst (ar izņēmumu, ja tas ir ārsts vai tml.). Savukārt, ja kāds tās aiztiek vai prasa pieskarties viņa intīmajām vietām vai skatīties uz tām - par to noteikti jāizstāsta vecākiem vai citam pieaugušajam, kam bērns uzticas. Pat tad, ja cilvēks citiem stāstīt ir aizliedzis. Ja pieaugušais bērnu neuzklausa - jāiemāca uzrunāt citu, kamēr atrod cilvēku, kas palīdz.
• Ko darīt, ja palicis slikti bērna pieskatītājam? Bērnam, atkarībā no viņa spējām, jāiemāca zvanīt 112, pasaukt palīdzību pa logu vai iet pie kaimiņiem. Iemāciet bērnu saukt palīgā kliedzot vai ar kādu priekšmetu klaudzinot pa sienu, grīdu, logu, lai citi viņu sadzirdētu.
• Tāpat varat pārrunāt, ko bērns darītu, ja nakts vidū pamostos un sajustu deguma smaku, ko darītu, ja kāds zvana pie mājas durvīm un saka, ka viņš ir policists un viņam jāienāk mājās, ko darītu, ja gadās pabraukt garām savai tramvaja pieturai, kā rīkoties, ja neviens neatnāk pakaļ uz skolu un telefons ir izlādējies utml.
• Atbilstoši bērna vecumam ieteicams arī iekārtot konkrētu vietu pie ledusskapja, sienas vai tāfeles, kur vienmēr stāv svarīgākie telefoni ārkārtas zvaniem un uzticības personām. Lielākiem bērniem vajadzētu zināt arī bērnu un jauniešu uzticības telefona numuru 116111.
• Vecāki var izmantot tehniskas iespējas - aplikāciju “Mana drošība” tefonā, kura ļaus noteikt bērna atrašanās vietu. Pastāstiet par to bērnam, lai viņš justos drošāk. Aplikāciju “Mana drošība” ar tās jauno funkciju savā viedtālrunī iespējams lejupielādēt Google Play un Apple Store veikalos.

Pārrunājiet šīs situācijas ar saviem bērnam, cerot, ka šīs būs tās zināšanas, kuras viņam nekad nevajadzēs pielietot dzīvē.

“Ļoti svarīgi ikdienā veltīt bērnam pietiekamu uzmanību un veidot ar bērnu atklātas, uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš zinātu, ka var vērsties pie vecākiem ar jebkuru jautājumu. Turpretī, ja bērns ikdienā netiek uzklausīts, bieži tiek atraidīts, apklusināts vai vecāki viņam netic, ir liela varbūtība, ka arī bīstamā situācijā viņš pie vecākiem vairs nevērsīsies,” skaidro centra “Dardedze”speciālisti.

Vienmēr atbildīgi izturieties pret solījumiem un norunām, tikai tad, ja pieaugušie pilda apsolīto, to darīs arī bērns.

Vecāki sarunai ar bērniem var izmantot Valsts izglītības satura centra izstrādātus materiālus,centra “Dardedze” ieteiktos video un citus materiālus par bērnu drošību, Labklājības ministrijas apkopotos materiālus.