Liepājas Neredzīgo biedrības projektu skaitu neuzskaitōt ne uz pirkstiem, ne kā citādi, jo paveikti daudzi nozīmīgi darbi pilsētas vides sakārtošanā, lai ietves un luksofori būtu piemēroti cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pirms dažiem gadiem, pateicoties atbalstītājiem, biedrība iegādājās īpašumu laukos, kur tapa rehabilitācijas centrs Dvēseles veldzes dārzs. Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis stāsta par šī projekta galveno jēgu:
„Tā galvenā doma ir tāda, ka daudziem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši invaliditāti, viņiem bieži vien nav nedz atbalstītāju, nedz radinieku, kuri viņus varētu aizvest uz laukiem, lai baudītu ko skaistu un brīnišķīgu. Piemēram, pavasarī zied ābeles - viņam ir liegts to visu baudīt. (..) Tagad te var baudīt Dieva doto skaistumu, dabu, audzēt daudz ko, visos [darbu] posmos piedalīties."
Tagad šāda iespēja cilvēkiem ir sarūpēta Ziemupē. Ar atbalstītāju un ziedotāju palīdzību te regulāri tiek īstenoti jauni projekti. Paši te dārzā izaudzē zemenes un citus labumus, lai sarūpētu pusdienu galdam vajadzīgo. Tagad arī pašiem savas vistas un olas, arī jaunpienācēji – truši. Vēsma Cibule, kura par saimniecību rūpes jau trešo gadu, saka - vieta te atradīsies katram, kurš vien grib darboties, gan jauniem, gan tiem, kam sirmums matos:
„Reizēm atbrauc pilnīgi neredzīgi cilvēki, grib pastrādāt, un mums viņam ir jāatrod darbiņš. Vienmēr arī atrodam. Piemēram, mums tagad ir gatavi ķiploki, viņš grib nolobīt, sakārtot; vai tējas pačubināt - ir darbiņi, atrodam vienmēr.”
Aivars ir vājredzīgs, tāpēc saskata tikai kontūras. Viņš uz Ziemupi brauc jau ceturto gadu:
„Šodien raku un tīrīju celiņus. Vedu uz komposta kaudzi zāles, ko sievas ravēja atpūtas dārzā. Te ir jauks kolektīvs, svaigs gaiss, vismaz darbi iet uz priekšu, nav ko mājās sēdēt. Dzīvoju ikdienā pilsētā daudzdzīvokļu mājā. Te ir visi labumi, uz mežu aizejam un uz jūru aizbraucam.”
Artūrs tikmēr ķeras klāt zāles pļaušanai, kas viņam labi padodas, arī viņš nesmādē nevienu darbu: „Veselīgi ir laukos, un te laiks iet ātrāk.”
Pirms gada te tapa arī dzīvojamā ēka ar istabiņām, kur atbraucējiem nakšņot. Mājā izbūvēta virtuve, kur pašiem gatavot, tāpēc šajās dienās Dvēseles veldzes dārzā smaržo pēc tikko mizotiem āboliem un ievārījuma. Ideju un nākotnes plānu biedrībai netrūkst, tāpēc iesniegts pirmais projekts Lauku atbalsta dienestā, klāsta Māris Ceirulis:
„Projekts paredzēts labiekārtošanai, piemēram, soliņu izveidošanai, aiz ābeļdārza mums būs 800 kvadrātmetru liels zaļo koku un krūmu labirints. Mēs plānojam iegādāties arī peldratiņus ratiņkrēslā sēdošajiem, lai cilvēki var nopeldēties mūsu izveidotajā dīķī. Gaidām finansējumu arī labiekārtošanas darbiem.”
Vēl būs āra trenažieri, šahs un citas idejas, ko plānots īstenot, piesaistot gan Lauku atbalsta dienesta, gan ziedotāju finansējumu, stāsta Māris Ceirulis. Trīs gadu laikā te jau tapis īpašs sajūtu dārzs, kur izveidotas arī augstākas dobes, lai pie tām var piebraukt cilvēki ratiņkrēslos un baudīt ziedu un garšvielu smaržu, arī paravēt. Tikmēr blakus mežā vēl tiek papildināta jau iepriekš izveidota baso pēdu taka, kas stiepjas vairāku simtu metru garumā.
