Rosmans norādīja, ka jautājums ir par pārmaiņām attiecību modelī. Neesot daudz cilvēku, kas izvēlētos būt šādas attiecības, tie ir neesot vairāk par 20 procentiem sabiedrības.
“Šīs attiecības sastāv no atklātas komunikācijas, dažreiz tās stiprina, citreiz salauž draudzību vai attiecības. Starp citu, tas var iet arī pretējā virzienā. Cilvēki pamēģina atvērtas attiecības un saprot, ka tas viņiem nav vajadzīgs, mēs mīlam viens otru. Jā, tas ir vilinoši, bet mums to nevajag,“ skaidroja Rosmans.
Komunikācijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte norādīja, ka cilvēkiem ir jābūt empātiskiem vienam pret otru. Viņa uzskata: “Man vispār liekas, ka mūsdienu pasaulē, kur sajaucas tik daudz pieredžu, tik daudz kultūru, nevar savādāk orientēties”.
Kaut gan eksperte sevi pozicionēja kā tradicionālo uzskatu pārstāvi, viņa atzina, “ka katras attiecības ir savā ziņā tāds unikāls un absolūti oriģināls eksemplārs”.
Vācietis Lorenss, kurš šobrīd mācās Latvijā, ir izveidojis atvērtās attiecības. Mājās, Berlīnē viņu gaida draudzene, bet jaunietis atzina, ka neatsakās no īstermiņa attiecībām ar citām sievietēm. Lorenss norādīja, ka draudzene bija tā, kura ierosināja izmēģināt atvērtās attiecības. “Kaut kā arī man pietrūka [attiecībās]. Bet es joprojām mīlu savu draudzeni, tāpēc neredzēju iemeslu šķirties,“ stāstīja Lorenss.
Uz ielas satikto cilvēku domas ir dažādas. Vieni atzīst, ka pāra attiecībās var ienākt trešais vai pāris, ja cilvēkus šķir attālums, citiem ir bijusi tāda pieredze, kāds atkal norāda, ka tas noteikti nav modelis, kas piemērots viņam.
Tomēr atvērtas attiecības vairs nav aizliegtais temats. Daļa dod priekšroku monogāmijai, daļa poligāmijai.
