Iniciators grozīt likumu „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” bija Ozolnieku novada dome. Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis atceras, ka vajadzību pēc smēķētāju tiesību ierobežošanas pirms četriem gadiem izteica novada iedzīvotāji.
„Tur bija viena ģimenīte, kur bija maziņš bērns, kurš ratiņos gulēja lodžijā. Kaimiņš smēķēja, un, kā saka, nekaunīgi traucēja tam bērniņam mieru. Nu tā tas viss sākās. Tad mēs papētījām šo problēmu, ka tāda tiešām pastāv. Nu tad lika deputātiem priekšā pamainīt saistošos noteikumus, kur arī jānosaka bija, ka nu ir aizliegts gan kāpņutelpās, gan lodžijās, gan pie ieejām tuvāk par desmit metriem smēķēt.”
Toreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dokumentu neatzina, jo tas neatbilda pastāvošajām likuma normām. Par spīti tam, dome to saglabāja. Bet Veselības ministrija, problēmā ieklausoties, nolēma to risināt valstiskā līmenī, turpina Veļeckis.
„Nebija jau mērķis kādu sodīt. Mērķis bija kopīgi normāli sadzīvot, cienot viens otru. Tas bija pats galvenais mērķis, nevis kādu tur sodīt, kaut kādā veidā ķert un tā tālāk. No tā brīža, jau no 2011. gada, kad mēs pieņēmām to lēmumu, nu nebija neviena sūdzība, tātad cilvēki saprot.”
Papildu aizliegumiem smēķēt, piemēram, pieturvietās un parkos, likumā ietvēra arī aizliegumu smēķēt uz dzīvojamo māju balkoniem un citās publiskās vietās, ja kāds tam pamatoti iebilst. Temats sabiedrībā raisīja diskusijas. Savās tiesībās ierobežoti jutās smēķētāji, kuriem nu palika arvien mazāk vietu, kur smēķēt. Tikpat ierobežoti jutās arī nesmēķētāji, kuriem pret savu gribu jāelpo cigarešu dūmi. Vienprātību rast bija grūti, stāsta Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vecākā eksperte Alise Krūmiņa:
„Bieži vien sabiedrībā tas kaitējums, ko rada smēķēšana, netiek novērtēts, vai arī kāds uztur šos mītus, ka tas varbūt nemaz nav tik kaitīgi, ja tu ārējā vidē atrodies, tad tu tomēr tās kaitīgās vielas un to koncentrācija nav tik augsta, kā iekšējā vidē, un tā beigu beigās ir publiska telpa. Tā īstenībā ir tāda unikāla situācija, ka likums nosaka, ka patiešām tās nesmēķētāja intereses prevalē pār smēķētāja interesēm un ka nesmēķētājam ir tiesības pateikt: „Manā klātbūtnē nesmēķē!””
Visvairāk cilvēki sūdzas par smēķēšanu uz dzīvokļu māju balkoniem un lodžijām. Šogad Rīgas pašvaldības policija atsaukusies uz vairāk nekā 300 sūdzībām par traucējošiem smēķētājiem. Cik no viņiem sodīti, nav zināms, jo policija apkopo datus par visiem aizlieguma smēķēt pārkāpumiem kopā. Kā rīkoties, ja smēķētājs atsakās nodzēst cigareti cilvēka klātbūtnē, kuram tas ir nepatīkami, iesaka Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš:
„Fakts jādara zināms pašam smēķētājam. Ja, teiksim, smēķētājs nereaģē uz to un turpina šīs darbības, tad mēs Administratīvo atbildību varam piemērot tikai uz zināmas pierādījumu bāzes. Tādējādi vajadzētu pašam cilvēkam vērsties policijā un būtu labi norādīt, teiksim, lieciniekus vai kā savādāk, kas apstiprina šo faktu. Bet policijā vērsties var, tad mēs attiecīgi izskatām konkrēto gadījumu un vācam pierādījumus.”
Maijā Veselības ministrija izsludināja jaunu likumprojektu smēķēšanas ierobežošanai, kur būs vēl viens aizliegums – smēķēt automašīnā. Kā to kontrolēt un kas autovadītāju paradumiem sekos līdzi – tas ministrijai vēl nav skaidrs, taču likumprojekts stāsies spēkā jau nākamā gada maijā.
