"Mēs esam pieraduši, ka prezidents ir visur, kur mēs paskatāmies, visur viņš ir klāt, piedalās, viņam kaut kas ir jāsaka, ir jābūt. Varbūt bija par daudz," Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone atklāj, ka jau decembrī viņš nejutās labi. Ārstējās pats. Nogurums, klepus un piesmakums nebija noslēpjams.
Prezidents neņēma slimības lapu, bet turpināja darbu. 13.janvārī publiski pauda, kam uztic valdības veidošanu. Bet jau nākamajā dienā neatnāca uz Latvijas Televīzijas raidījumu "Rīta Panorāma", jo nejutās labi. Runāja pa telefonu.
Nedēļas nogalē prezidents vēl devās uz dēla kāzām. Stāsta Iveta Vējone: "Notika sarakstīšanās un vakariņas - tās bija visas kāzu svinības. Un, protams, ka tēvs gribēja piedalīties dēla kāzu svinībās. Tajā dienā viņš jutās labi."
Un jau pirmdien, 18.janvārī, prezidentu ar ātro palīdzību nogādāja Gaiļezerā, Sepses klīnikā. Nākamajā dienā viņu pārveda uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Viņš nodeva pilnvaras Saeimas priekšsēdētājai, tika veikta operācija.
"Jā, varētu teikt, ka tā bija iestaigāta slimība. Kā tad mēs darām parasti, it sevišķi vīrieši - viņi domā, ka divas dienas mājās pagulēs un ar to tad arī izārstēs slimību, bet diemžēl ne vienmēr tas tā izdodas. Bija Raimonds saslimis jau pirms Ziemassvētkiem, it kā izārstējām, bet, acīmredzot, kaut kas līdz galam nebija izārstēts," saka Iveta Vējone.
Kā iespējams, ka pēkšņi paliek tik slikti? Kas ir sepse? Ko nozīmē vārstuļa operācija? Vai viņš būs invalīds? Cik ilgi ārstēsies? Publiskajā telpā uzvirmoja jautājumi. Prezidenta ārsti ar žurnālistiem nerunāja. Informāciju sniedza tikai Stradiņa slimnīcas vadītājs un preses sekretāre. Un tikai pēc divām nedēļām visi atkal ieraudzīja prezidentu - emocionālā video. Publiski tika apstiprināts, ka prezidentam bija iedzimta sirdskaite. Taču viņš ar to varēja dzīvot, ja ne infekcija.
"Es neteiktu, ka tas ir bieži. Bet tas nav arī nekas ārkārtīgi rets," ehokardiogrāfijas speciāliste Ginta Kamzola Stradiņa slimnīcā veic sirds izmeklējumus ar ultraskaņu. Tieši šajā aptumšotajā kabinetā ne viens vien cilvēks pusmūžā vai pat mūža nogalē uzzina, ka viņa sirdī ir izmaiņas - sirds vārstulis atšķiras no ierastā. Ar šādām izmaiņām piedzimst viens līdz divi procenti cilvēku.
"50, 60, 70 gadu vecumā šī slimības pakāpe var būt progresējusi tik tālu, ka vajadzīga operācija, bet tas tā nav visiem. Būtībā cilvēks var ar šo vārstuli nodzīvot visu mūžu, un nav vajadzīga iejaukšanās," stāsta Ginta Kamzola. Bet, ja asinsritē iekļuvusi infekcija vai baciļi, tie savus perēkļus jeb kolonijas bieži veido tieši uz sirds vārstuļa.
"Vienmēr ir infekcijas ieejas vārti. Ar to ir jāsaprot, ka kāds perēklis, tas ir mokrobu ierosināts, un tādā veidā notiek šīs septiskās izpausmes, pacients ir smagā stāvoklī. Tas var būt sirds vārstulis, dažādas brūces ķermenī, tikpat labi smags septisks stāvoklis var būt ar dažādām traumām," tā sepses rašanos skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore Angelika Krūmiņa. "Klīniskās izpausmes sākas pēkšņi, akūti, ar smagiem orgānu sistēmas bojājumiem. Un patiešām tas ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis," norāda profesore.
Sepsi ārstē, atrodot tās cēloni un to likvidējot. Infekcijas perēklis var būt plaušās, nierē, aknās. Bet bieži tas ir sirds vārstulis. Krīt uz sirdi, mēdz teikt tautā. Sepsi nevar iegūt, vienkārši pārstrādājoties. Sepse ir infekcija. Diemžēl - bieži sastopama. Sepsi ārstē ar antibiotikām. Latvijas un arī pasaules lielākā problēma - cilvēki antibiotikas lietoto pārāk bieži un daudzkārt bez iemesla. Organismam izstrādājas rezistence pret zālēm, tās nepalīdz.
"Latvijā ir ļoti izplatīta antibakteriālā terapija pa labi, pa kreisi, nerēķinoties ar sekām un to, ka mēs audzējam rezistenci," saka Angelika Krūmiņa. "Mēs nedrīkstam antibiotikas lietot pārāk bieži, lai tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas, lai tās būtu pietiekami efektīvas," norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
Atklājot baktēriju koloniju uz sirds vārstuļa, ir tikai viens veids, kā to likvidēt - operējot un vai nu cenšoties glābt paša vārstuli, vai to nomainot.
"Vīrusa infekcija bija skārusi visu organismu un diemžēl arī sirdi. Sirdi bija skārusi tik tālu, ka vajadzēja arī taisīt operāciju. Un to arī veiksmīgi realizēja," stāsta Iveta Vējone. Prezidentu operēja Latvijas pazīstamākais kardioķirurgs Romans Lācis. Tieši viņš veicis arī sirds pārstādīšanas operācijas un daudzas ļoti sarežģītas manipulācijas. Viņš rāda, kā mainījušies sirds vārstuļi no pirmā - smagas lodītes - līdz tiem, ko viņa un kolēģu rokas pacientiem iešuj tagad.
Stradiņos pacientiem operē divu veidu vārstuļus - audu un mehāniskos. Mehānisks vārstulis principā ir mūžīgs. Bet visu turpmāko dzīvi jālieto zāles, kas kavē asins recēšanu. Audu vārstulis, ko uz īpaša karkasa uzaudzē no cūkas vai teļa audiem, sirdī lieliski aizstāj izoperēto, taču tas nav mūžīgs.
Pērn Stradiņos tika veiktas aptuveni 700 šādas vārstuļa operācijas. Mūsu ārsti izdara arī daudz sarežģītākas operācijas par vārstuļa nomaiņu. Taču brīdī, kad ārstu konsīlijs lēma par Valsts prezidenta sirds operāciju un plānoto ārstēšanu, izskanēja arī doma par viņa vešanu uz ārzemēm. Tā gan nāca no mediķiem, ne paša pacienta.
"Es esmu ļoti lepns par mūsu prezidentu, kuram pašam nebija tāda jautājuma. Ja mēs gribam būt pietiekami labi, mums jābūt lepniem. Mums jāsaprot, ka mēs nedrīkstam atteikties no konsultācijām, ir gadījumi, kad mums tas ir vajadzīgi, un mums ir daudz labu draugu, kolēģu, mēs apmaināmies pieredzēm, mēs esam pasaules tīklā, kas ir ļoti labi. Bet Latvija ir pietiekami laba zeme, kur, ja būtu pietiekami daudz atvēlēti līdzekļi, varētu izārstēt praktiski jebko," uzsver Andrejs Ērglis.
Profesoram Romanam Lācim ir savas tradīcijas. Viena no tām - viņš vienmēr operācijā iesaistītajiem mediķiem nes konfektes. Šoreiz iedzimtu sirds kaiti - divviru vārstuli - profesors Lācis operēs 75 gadus vecai sievietei. Operācija salīdzinoši nav gara - ilgst līdz četrām stundām. Taču tā ir smaga, jo tiek atgriezts krūškurvis, apturēta sirds darbība, pacients pieslēgts mākslīgai asinsritei. Operējošais ķirurgs izgriež bojāto vārstuli. Viņam asistē divi citi. Jauno vārstuli kā tādu maziņu izpletni gar malām caurdur un pēc tam ieslidina īstajā vietā. Lai sirds muskuli aizsargātu, dod īpašu šķīdumu. Šuj ciet visas sirdī grieztās brūces. Lēnām sasilda pacientu ar mākslīgās asinsrites aparātu. Un pamazām no tā atvieno. Taisnā līnija - apturētā sirds - sāk mainīties. Cipari pieaug. Muskulis sāk strādāt pats.
Prezidenta pamatslimība bija sepse jeb asins saindēšanās infekcija, kas nepazuda brīdī, kad prezidenta sirdī paša vārstulis tika aizstāts ar jauno. Saindētais organisms bija jāiztīra. Cīņa par viņa dzīvību turpinājās. Tāpēc ziņas no slimnīcas bija tik skopas, jo nebija nekā iepriecinoša, ko teikt. Organisms cīnījās, ārsti cīnījās. Tikai tagad viss beidzot ir aiz muguras.
Par valsts pirmo pacientu viņa ķirurgs joprojām nav gatavs teikt ne vārda. Tajā pašā laikā kardiologi noliedz izskanējušās ziņas, ka pēc šādām manipulācijām cilvēkam piešķir invaliditāti. "Tas zināmā mērā nāk no padomju laikiem. Bet es vienmēr esmu teicis, ka mūsu ķirurģi un mēs operējam nevis tādēļ, lai radītu invalīdus, bet lai radītu darbspējīgus cilvēkus. Īstenībā bieži vien operācija, kas jums jocīgi skanēs, bieži vien lielāka vai mazāka operācija ir profilakse labākai, ilgākai, kvalitatīvākai dzīvei," norāda Andrejs Ērglis.
Vienīgais veids, kā uzzināt par savas sirds iespējamām saslimšanām, ir pazīt savu sirdi, proti, to izmeklēt. Ehokardiogramma aizņem desmit minūtes un nav sāpīgs izmeklējums. Bet, kamēr mūsu veselības sistēmā netiks ielietas jaunas asinis, dubultojot valsts finansējumu ārstēšanai, cilvēki būs spiesti piemaksāt par savu ārstēšanu vairāk nekā pusi no nepieciešamās summas. Beidzot to atzinusi arī Veselības ministrija, ka 56 % naudas nāk no pacientu maka.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina veseļoties un saņemt laba vēlējumus no lieliem un maziem, no Latvijas un pasaules.
"Tas skrējiens bijis ļoti liels. Varbūt vajadzēja drusciņ apstāties, varbūt nevajadzēja tik ļoti sāpīgi apstāties, vajadzēja pašam saprast, ka ir jāpiebremzē. Bet, ja pats nesaproti, tad slimība drusciņ apstādināja. Teicu, ka tagad mani būs vairāk jāklausa, ceru, ka tā būs," saka Iveta Vējone.
