Jau ziņots, ka pret "Skonto" otro reizi gada laikā ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.
Pirmajā reizē tiesiskās aizsardzības process tomēr netika ierosināts. Kā skaidroja Grīnberga, tiesa lēma, ka nav ievērotas kreditoru mazākuma intereses, jo lielie kreditori, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), pret kuru klubam ir lielākie parādi, šim procesam piekrita.
"Pērn kreditoru vairākums, arī VID, piekrita tiesiskās aizsardzības procesam, tomēr tiesa lēma, ka mazie kreditori nav savlaicīgi informēti par procesa plānu. Tiesa uzskatīja, ka tādējādi nav ievērotas mazo kreditoru intereses, tāpēc tiesiskās aizsardzības procesu vairāk formālu apsvērumu dēļ atcēla, jo mazie kreditori savus iebildumus nemaz nebija cēluši," skaidroja Grīnberga.
Tagad "Skonto" ir atkārtoti iesniegusi pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam un cer, ka šoreiz aizķeršanās nebūs. "Pirmajā reizē vienoties ar VID mums nebija viegli, taču iestāde tomēr piekrita tiesiskās aizsardzības procesam, un ceram, ka tā būs arī šoreiz. Ceram uz labvēlīgu iznākumu. Tiesai divu mēnešu laikā jālemj, vai tiesiskās aizsardzības process tiks īstenots, veicot pārbaudi gan par mūsu plāniem atmaksāt parādus, gan pārbaudot kluba investorus, kuri ir gatavi ne tikai ieguldīt savus finanšu līdzekļus, bet arī līdzdarboties kluba darbībā," norādīja "Skonto" pārstāve.
"Skonto" ir izdevies atrast potenciālos naudas devējus, kuri ir gatavi palīdzēt parādu dzēšanā. Grīnberga gan nevarēja atklāt, kas ir jaunie investori, taču, līdzko tiks apstiprināts tiesiskās aizsardzības plāns, tas būs iespējams un sabiedrība tiks informēta. Viņa gan neslēpa, ka investori nav no Latvijas, bet gan ārzemēm.
"Tiesiskās aizsardzības process ir caurskatāms, turklāt investori gadījumā, ja tomēr šī procesa plāns netiek īstenots, var atgūt savus ieguldījumus. Šobrīd mēs ceram, ka aizķeršanās nebūs un līdz 1.jūlijam mums izdosies atbrīvoties no parādu jūga, un klubs varēs sākt jaunu dzīvi, nodarbojoties tikai ar to, ar ko tam jānodarbojas - futbola spēlēšanu," optimistiska bija Grīnberga.
Kā zināms, "Skonto" komanda februārī nesaņēma licenci dalībai virslīgas čempionātā. Vēlāk tai ļāva startēt pirmās līgas turnīrā, tomēr vienībai tika likts informēt par parādsaistību dzēšanu. Latvijas Futbola federācijas Klubu licencēšanas komisija toreiz uzdeva "Skonto" komandai par pienākumu līdz katra mēneša 24.datumam iesniegt maksājumu dokumentus, kas apliecina saistību izpildi pret VID saskaņā ar tās noteiktajiem termiņiem.
Tiesa, VID publiski pieejamā datubāze liecina, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Skonto FC" administrēto nodokļu (nodevu) parāds pēdējā mēneša laikā ir tikai pieaudzis - 26.martā tas bija 547 121,48 eiro, bet 26.aprīlī pieaudzis līdz 553 018,37 eiro.
Iepriekšējo reizi "Skonto" komandas maksātnespējas lieta tika ierosināta pērn martā. Toreiz tika vēstīts, ka pret VID vien parāds ir gandrīz 500 000 eiro.
Kā zināms, neskatoties uz jau tad bijušajām finansiālajām problēmām, pirms gada "Skonto" tika piešķirta licence dalībai virslīgā, jo klubs bija izstrādājis plānu parādsaistību nokārtošanai. Tiesa, gada laikā šis plāns tā arī netika izpildīts.
"Skonto" valsts čempionātā nepārspēta palika laika posmā no 1992. līdz 2004.gadam, kā arī 2010.gadā. Pēdējos gados, kaut "Skonto" komanda teju visu laiku bijusi parādā saviem spēlētājiem, tā četras reizes pēc kārtas spējusi finišēt virslīgas otrajā vietā.
"Skonto" "komanda.lv" pirmās līgas čempionāta sezonu sākusi ar trim uzvarām un neizšķirtu, kas pašlaik pēc četrām kārtām kopvērtējumā dod trešo vietu, zaudējot vienīgi Rēzeknes FA/BJSS un "Valmiera Glass" FK/BSS. Vienība cer šosezon kvalificēties virslīgas turnīram.
