ZZS virzīs nodokļu izmaiņas Saeimā arī bez «Vienotības» atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tuvākajās dienās “Vienotība” plāno tikties ar premjeru Māri Kučinski ( Zaļo un zemnieku savienība), lai pārrunātu neskaidros jautājumus saistībā ar premjera plānu atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un celt mikrouzņēmumu nodokli līdz 15% no 1. janvāra.  

 “Vienotība” šobrīd pauž bažas par priekšlikumu ietekmi uz budžetu. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība sola izmaiņas virzīt Saeimā arī bez “Vienotības” atbalsta.  

“Vienotība” ir vienīgā no trīs koalīcijas partijām, kas nav paudusi atbalstu premjera iecerei mikrouzņēmumu nodokli celt līdz 15% un atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, taču tā sola strādāt konstruktīvi un meklēt risinājumus, norāda ''Vienotības'' valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības pārstāvji pauž, ka izmaiņas nemainīs pirms divām nedēļām pieņemtā budžeta ieņēmumu un izdevumu skaitļus, taču “Vienotība” par to nav guvusi pārliecību.

Tādēļ turpmākajās dienās “Vienotība” gaida konkrētus aprēķinus, kāda būs šāda lēmuma ietekme, stāsta “Vienotības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Viņš uzsver, ka “Vienotība” ir  konstruktīvi koalīcijas partneri, bet sagaida aprēķinus un precīzus scenārijus, kāda būs ietekme uz dažādām grupām, vai nav risku, ka to apstrīdēs Satversmes tiesā.

Smiltēns arī uzsver, ka mikrouzņēmumu režīms ir paredzēts maziem uzņēmējiem, taču to lieto arī lielie, lai izvairītos no nodokļiem. Tāpēc ir svarīgi saprast, kurai grupai premjera piedāvājums palīdzēs.

Sarunas starp “Vienotību” un ZZS gaidāmas tuvākajās dienās. Uz jautājumu, kā pārliecināt koalīcijas partnerus atbalstīt pēkšņās izmaiņas jau pieņemtajā budžetā, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbild īsi:

“Es domāju, ka viņiem vienkārši jāsaprot, ka tas jādara, mēs vienalga to virzīsim uz Saeimu, ja viņi arī to neatbalsta.”

Brigmanis arī norāda, ka šobrīd tiekot labotas iepriekšējās valdības kļūdas, jo lēmums par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu tika pieņemts Laimdotas Straujumas (“Vienotība”)  valdības laikā. Sociālo iemaksu jautājums toreiz gan bija arī ZZS pārstāvja Ulda Auguļa pārziņā, kurš ieņēma labklājības ministra amatu. Par to ZZS gan nevēlas atzīt atbildību.

“Atbildība tāda, ka mēs labojam kļūdas, ko pieļāva iepriekšējā valdība,” saka Brigmanis.

Viņš arī uzsver, ka pašlaik nav mērķis meklēt vainīgos, jo, vainīgos meklēdami,  pazaudēsim pašu būtību, jautājums, vai varēsim atrast pozitīvu risinājumu mikrouzņēmējiem.

Mikrouzņēmuma nodokļa celšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām ZZS plāno virzīt kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm. Vispirms izmaiņas būs jāskata arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Savukārt politologs Ivars Ījabs Latvijas Radio pauž, ka notiekošais ir pierādījums sliktai politiskā darba kvalitātei, kad par nozīmīgiem lēmumiem sāk diskutēt divas  nedēļas pēc budžeta pieņemšana, cerot, ka to  ātri pieņems.

Viņš gan norāda, ka  atbildība jāuzņemas arī Finanšu ministrijai.  

Savukārt valdība, viņaprāt,  ir pietiekami stabila, bet “Vienotība'' iejutās ZZS iekšējās opozīcijas lomā un uzdod jautājumus valdošajai partijai. Tas var patikt vai ne, bet viņiem šoreiz pamats tā izturēties, ja ievērojamas izmaiņas nodokļu sistēmā notiek tik ātri, jebkuram jābūt uzmanīgām, saka Ījabs.  

Jau ziņots, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas bijis viens no vairāk apspriestajiem jautājumiem pēdējos pāris gados, tostarp nākamā gada budžeta izstrādes un skatīšanas laikā. Budžeta skatīšanas dienā piketā pie Saeimas nama pulcējās vairāk nekā 200 cilvēki, kas iebilda pret mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpenisku likvidēšanu. Saeima gan noraidīja priekšlikumu ilgāk saglabāt "mikronodokli".

Tāpat lielu, īpaši mazo uzņēmēju, neapmierinātību raisījis lēmums no nākamā gada pakāpeniski ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. To plānots attiecināt arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tiesa, mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdzšinējo 9% vietā nākamgad bija paredzēts samazināt līdz 5% no apgrozījuma.

Taču Valsts prezidents atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus. 7.decembrī, koalīciju veidojošās partijas paziņoja, ka konceptuāli vienojās atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nostājās pret iepriekš pieņemto lēmumu atcelšanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti