Prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir 2 579 900 tonnu, kas ir par 362 000 tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad kopraža bija 2 217 000 tonnu.
Lielāko daļu jeb 47% no graudu kopražas veido ziemas kvieši - 1 214 000 tonnu, to raža tiek prognozēta divas reizes lielāka nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 525 600 tonnas.
Vasaras kviešu jeb 26% no graudaugu kopražas ražas prognoze ir 675 000 tonnu salīdzinājumā ar 942 000 tonnu 2014.gadā.
Rapsim raža tiek prognozēta 253 000 tonnu apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 186 000 tonnu.
Kā norādīja Freimane, pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ gan ziemāju, gan vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja uzsākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.
Vienlaikus viņa atzina, ka kviešu ražas kvalitāte ir zema - tajos ir zems proteīna līmenis, ko ietekmēja lietainās un vēsās jūlija beigas, jo tieši šajā laikā proteīna briedināšanai bija vajadzīgs siltāks un saulaināks laiks.
"Tagad ir skaidrs, ka šā gada veģetācijas perioda laika apstākļi vairāk bija piemēroti graudu masas veidošanai, bet kaut kādā mērā tika traucēta proteīna uzkrāšana graudos. Iedotais slāpekļa mēslojums vairāk izmantojās graudu masas veidošanai. Savukārt attiecībā uz rapsi ir sasniegti rekordi gan ražu lielumā, gan augstajā eļļas saturā,'' sacīja Freimane.
Saistībā ar graudu cenām eksperte norādīja - gan Latvijā, gan Eiropas Savienības (ES) un ASV biržās vērojama samazinājuma tendence, kas skaidrojama ar vienlīdz labu ražu visā ES.
"Tas ir saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem, jo pagājusī ziema bija ļoti labvēlīga graudaugu un rapša ziemošanai," stāsta Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. "Arī pavasarī varēja agri sākt sēju vasarājiem, kas ir labs potenciāls labai ražai. Arī vasarā bija labi laika apstākļi ražai - nebija ne lielu dabas katastrofu, ne sausumu - tas viss sasummējās labā ražā," klāsta Balodis.
Pēc Eiropas Komisijas informācijas, par pēdējām pieejamām graudu cenām pārtikas kvieši Latvijā patlaban ir par 2% lētāki nekā 2014.gadā šajā laikā, lopbarības kvieši - par 10% lētāki. Pārtikas kviešu cena ES biržās 2015.augustā bija 160,3 eiro par tonnu, kas ir par 8% mazāk nekā pērn augustā.
Kviešu cena ASV Čikāgas biržā 2015.gada augustā gan ir nedaudz - par 5% - augstāka nekā 2014.gada augustā, ko varēja ietekmēt bažas par graudaugu ražām un krājumiem lietus dēļ ASV un sausuma dēļ Kanādā.
Tikmēr lopbarības kviešu cenas 2015.gada augustā ir pieaugušas par 4%, salīdzinot ar 2014.gada augustu.
Tāpat ZM pārstāve akcentē, ka graudi joprojām ir viena no Latvijas nozīmīgākajām eksporta produktu grupām, lai gan šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014.gada pirmo pusi, kopējais graudu eksports ir samazinājies par 30%
2014.gadā graudu eksporta vērtība veidoja 14% no kopējās Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtības, ierindojoties otrajā vietā Latvijas eksportējamāko produktu sarakstā. Pērn Latvija kopumā eksportēja 1,5 miljonus tonnu graudu, kur lielāko daļu jeb 80% veidoja kvieši.
Tikmēr Latvijas kviešu eksports 2015.gada pirmajā pusē veidoja 61,1 miljonu eiro vērtību, kas ir par 45% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā - 2014.gada pirmajā pusē kviešu eksporta vērtība bija 111,8 miljoni eiro.
Savukārt mieži no Latvijas 2015.gada pirmajā pusē tika eksportēti par kopējo vērtību 18,3 miljoni eiro, kas ir krietni vairāk nekā 2,8 miljoni 2014.gada pirmajā pusē.
Jau vēstīts, ka arī pērn graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.
Kā ziņots, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem šogad vasaras kvieši sēti 154 811 hektāros, ziemas kvieši - 289 307 hektāros, vasaras rapsis - 20 361 hektārā, ziemas rapsis - 68 137 hektāros, rudzi - 37 225 hektāros, vasaras mieži - 91 382 hektāros, auzas - 51 208 hektāros.
