Kad Krievijas tirgus Latvijas zivju produkcijas ražotājiem aizvērās, tieši Kazahstāna tika uzlūkota kā iespējamā alternatīva, jo, piemēram, šprotes, ko pamatā eksportēja uz Krieviju, šīs valsts iedzīvotājiem būtu vieglāk pārdot, nekā valstīs, kur tāda veida produktus nepazīst. Tam bija plānoti arī vairāki valsts atbalstīti pasākumi. Viens no tādiem bija paredzēts no 16. līdz 19. septembrim.
"Dalībai tādās izstādēs, kur mēs bijām pat Latvijas dienas paredzējuši Kazahstānā un pamatā balstītas tieši uz zivrūpnieku produkcijas virzīšanu šajā tirgū, nu tās saņēma būtisku triecienu, jo no septiņiem uzņēmumiem četri attiecās piedalīties sakarā ar savu loģiku - ja nedrīkst ievest, ko tur reklamēties. Un mēs šo Latvijas dienas Kazahstānā sadaļu vienkārši esam spiesti atcelt," skaidro LIAA direktors Andris Ozols.
LIAA uzsver, ka zivjrūpnieki saņem arī atbalstu produkcijas reklamēšanai citās valstīs. Tādējādi valsts palīdzot uzņēmējiem noieta tirgu dažādot. Paši uzņēmēji gan secina, ka ne vienmēr šis atbalsts ir bijis pilnvērtīgs. Tā nesakārtotu papīru dēļ par 7-8 mēnešiem aizkavējusies Ķīnas tirgus atvēršana. Un arī tagad, kad tiek meklēti sadarbības partneri ASV, LIAA neesot izpildījusi savu mājasdarba daļu kāda pētījuma sagādāšanā par ASV tirgu.
"Mēs braucām nozares uzņēmumi - "Brīvais vilnis", "Gamma-A", un vēl citi uz Ameriku, kas priekš zivrūpniekiem ir perspektīva Latvijai. Bet, lai mēs veiksmīgi vestu šīs sarunas, mums vajadzēja redzēt šo pētījumu, tos apjomus, nu vēl šodien mēs to neesam dabūjuši. (..)
Mums var pārmest, kāpēc jūs neesat pārorientējošies, tad kā mēs varam pārorientēsies, ja mēs labos laikos esam maksājuši nodokļus un prasām arī servisu, kas no valsts jānodrošina," teica SIA “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele.
LIAA vadītājs zivrūpnieku pārmetumiem negrib piekrist. Uzņēmēji gribējuši nopirkt konkrēta uzņēmuma pētījumu, valsts piekritusi un tam bijusi gatava atvēlēt 240 000 eiro.
"Neviens mūs kā valsts iestādi nav atbrīvojis pirkt, neievērojot iepirkuma procedūru. Iepirkuma procedūras rezultātā uzņēmums iesniedza piedāvājumu, kas vairākas reizes pārsniedza pieejamo finansējumu, kurš bija no paša sākuma zināms. Tagad ir jāveic atkārtots iepirkums," tā LIAA direktors.
Datu par to, cik daudz naudas valsts ieguldījusi tieši zivjrūpniecības eksporta veicināšanā, nav, jo bieži šie pasākumi ir kompleksi un ietverot arī citus pārtikas ražotājus. Zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Endele gan uzsvēra, ka par finansējuma trūkumu sūdzēties nevarot, galvenais - lai tā izlietojums būtu racionāls.
