Lazdiņš stāstīja, ka Eiropas Komisijas piešķirtais atbalsts Latvijas piensaimniekiem 7,7 miljonu eiro apmērā nozīmē, ka par katru piena litru zemnieki saņem kompensāciju viena centa apmērā, lai gan augustā noteiktā Krievijas embargo dēļ piena iepirkuma cenas krita par 6 - 7 centiem.
Ar to zemnieki nevar samierināties, tāpēc decembra sākumā Briselē rīkos protesta akcijas.
Kopuma ES un Latvijas valdības piešķirtais atbalsts – aptuveni 20 miljoni eiro - sedz piensaimnieku četru mēnešu zaudējumus, un zemnieki cer, ka pusgada laikā varētu atrast jaunus noieta tirgus, un tas ļautu piena iepirkuma cenai stabilizēties.
„Vai tā notiks, ir grūti teikt,” atzina Lazdiņš, norādot, ka lielas cerības tiek liktas uz Ķīnu, taču ar to „nemaz nav tik viegli”.
Pašlaik piena produktu ražotājiem noliktavas pilnas ar piena produktiem, jāgaida, kad noliktavas iztukšosies, tad cenas stabilizēsies un ies augšā, skaidroja Lazdiņš, uzsverot, ka ir jāmeklē alternatīvie noieta tirgi, lai piena ražotāji nebūtu tik atkarīgi no šādām cenu svārstībām.
Latvijas lauksaimnieki pieņēmuši lēmumu 10.decembrī piedalīties protesta akcijā Briselē, lai skaidrotu Krievijas sankciju radīto zaudējumu ietekmi uz saimniecībām. Lai arī Eiropas Komisija piešķīrusi Baltijas valstu piena ražotājiem 28 miljonu eiro atbalstu, no kuriem 7,7 miljoni eiro iedalīti Latvijai, zemnieki norāda, ka ar to nav gana un tas dos pavisam nelielu ekonomisko ieguvumu. Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš secina, ka Eiropas ierēdņi neizprot embargo tiešo ietekmi uz piena ražotājiem.
Lazdiņš Latvijas Radio atzina, ka EK atbalsts ir pozitīvi, bet tas ir īstermiņa palīdzība, kas kopumā nepalīdz atrisināt problēmas, un to var nosaukt tikai par simbolisku.
Lazdiņš Latvijas Radio norādīja, ka Eiropas Savienībā pastāv arī lauksaimniecības krīzes fonds, taču līdzīgi kā laikā, kad izsala ziemāji, arī šoreiz nākas secināt, ka Latvijas lauksaimniekiem esot praktiski neiespējami no šī fonda iegūt kādas kompensācijas.
„Mēs redzam - tā ir Eiropas attieksme pret jaunajām dalībvalstīm,” sacīja Lazdiņš.
Zemniekam Staņislavam Gžibovskim no Gulbenes novada ir daudznozaru saimniecība, un pagaidām viņš secina, ka piena lopkopība sankciju dēļ cieš visvairāk. Saimniekam ir aptuveni 200 slaucamās govis, un lopkopis atgādina, ka uz govju ēdināšanu taupīt nav iespējams, bet ganāmpulku samazināt pagaidām roka ceļas tikai uz lopiem, kas ir ar zemu ražību.
Viņš Latvijas Radio stāstīja, ka viņa saimniecība nesen realizēt jauns projekts – uzcelta novietne 300 govīm, „likās, ka vajadzētu sākt pelnīt, bet kā no gaisa nokrita tas embargo”, piena cena samazinājās, un katru mēnesi saimniecība cieš zaudējumus 20 00 eiro apmērā.
Šādā situācijā „katrs atbalsts svarīgs, ceru, ka ziemas laikā tas atrisināsies, atradīsies jauni tirgi un piena cena celsies”, sacīja Gžibovskis.
Savukārt Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas konsultatīvās padomes sēdē pirmdien tieksies ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, plānots arī pārrunāt, kad un kā varētu pārdalīt 7,7 miljonu atbalstu Krievijas sankcijās cietušajām piena saimniecībām.
Kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.
Līdz ar Krievijas pirms vairāk nekā trīs mēnešiem noteiktajām sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Savukārt ES piešķīra 7,7 miljonus eiro.
