Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” skaidroja, ka dienestā tiek veikta risku analīze attiecībā uz Inčukalna dīķu attīrīšanu. Un ir izstrādāti divi plāni - optimistisks un pesimistisks -, un tie abi paredz pabeigt sanāciju laikus, līdz 2019.gadam.
Savukārt pašlaik būtiskākais ir apsegt dīķus ar ūdens necaurlaidīgu plēvi, lai lietus ūdeņi nekļūtu par piesārņotajiem ūdeņiem.
Vēstīts arī, ka VVD un "Skonto būvei" ne reizi vien bijušas nesaskaņas projektā "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi". Uzņēmums pārmeta VVD gan sabiedrības maldināšanu par patieso gudrona apjomu, gan arī nemaksāšanu par padarītajiem darbiem. Saistībā ar maksājumu kavējumu uzņēmums vērsās tiesā pret VVD.
Vēlāk VVD nolēmis pārtraukt līgumu ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanāciju, skaidrojot to ar uzņēmuma paziņojumiem un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.
Pašlaik abu pušu strīds ir ievilcies. Augusta beigās bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās "Skonto būves" objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Saistībā ar notikušo uzņēmums lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu.
Saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu dīķu sanācijai bija paredzēts novirzīt 28,5 miljonus eiro. Taču pērn maijā finansējums par sanācijas darbiem palielināts līdz 42,7 miljoniem eiro. Tas saistīts ar "gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu".
VVD norāda, ka par jau paveiktajiem darbiem "Skonto būvei" līdz šim izmaksāti aptuveni 26,5 miljoni eiro no kopējās līguma summas - 42,7 miljoniem eiro. Atlikušais finansējums jāapgūst līdz 2019. gadam, lai nezaudētu 70% ERAF līdzfinansējuma.
