Gaismas pils datori
VK ir iebildes par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014.gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 miljoniem eiro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti.
Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecinot, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši četri portatīvie datori vairāk nekā 1000 eiro vērtībā katrs. Par to ir ierosināta krimināllieta.
Datori ir vienkārši nozagti, un tam nav saistības ar grāmatvedības nepilnībām, uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts. Taču pilnīgu inventarizāciju bibliotēka nav varējusi veikt, jo tā īsā laikā esot saņēmusi vairāk nekā 81 tūkstoti materiālo vienību, turklāt daļa no tām atrodas telpās, kas ir atvēlētas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.
Tomēr pilna inventarizācija tiks veikta. "Šobrīd jau ir inventāra numuri piešķirti 60% materiālo vienību, kas atrodas ārpus prezidentūras pārvaldībā esošajām telpā. Ņemot vērā Valsts kontroles iebildumus, bibliotēkā tika pieņemts lēmums, speciāls rīkojums tika izstrādāts, ka materiālo vērtību uzskaitījumu līdz šī gada septembrim veiks inventarizācijas komisija. Inventārs tiks aplīmēts gan ar īpašām reģistrācijas uzlīmēm, gan ievadīts reģistrācijas uzskaitē," stāsta Zilberts.
Vērtē jau jaunus projektus, gan ilgstošas aktivitātes
Šogad šajās revīzijās pirmo reizi padziļināti tika vērtēta naudas piešķiršanas un izlietošanas atbilstība tiem mērķiem, ko valsts grib sasniegt, vai programmām, ko paredzēts ieviest.
Atbilstības jautājumu pārbaudēm izvēlēto pilotprojektu revīziju ietvaros VK vērtēja jaunu vai nesen uzsāktu pasākumu īstenošanu un tiem piešķirtā finansējuma izlietojumu, piemēram:
- personām, kuras cietušas no vardarbības un vajāšanas,
- personisko tiesību aizsardzības ieviešanas pasākumi,
- Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas pasākumi,
- Zemessardzes attīstības un spēju paaugstināšanas pasākumi,
- speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde,
- Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu.
Tāpat vērtēti jau ilgstoši realizēti pasākumi un aktivitātes, kuriem finansējums tika piešķirts arī 2014.gadā, piemēram:
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvietošana tam piemērotās telpās,
- administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu glabāšanas,
- realizācijas un iznīcināšanas izdevumi.
Veikto pārbaužu rezultātā trūkumi tika atklāti abos gadījumos. Līdzīgi kā citus gadus maksāti nelikumīgi avansi, neefektīvi tērēta nauda īpašām programmām, pārkāptas iepirkumu procedūras un nesaimnieciski izlietoti līdzekļi, plānojot dažādus projektus.
Joprojām neesot samazinājies to institūciju skaits, kuras veikušas prettiesiskus un nepamatotus avansa maksājumus, bet maksājumu apmērs ir pieaudzis, 2014.gadā sasniedzot 2,8 miljonus eiro.
Par lielākajiem pārkāpējiem VK sauc Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), Kultūras ministriju un Veselības ministriju, kas naudu iepriekš esot maksājušas gan par neizpildītiem darbiem, gan nesaņemtiem komunālajiem pakalpojumiem, gan par automašīnu nomu.
NEPLP gadījumā 347,2 tūkstoši eiro no šiem avansā pārskaitītajiem līdzekļiem ir bijis finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tātad tas bija paredzēts neatliekamu pasākumu finansēšanai, kas neesot izdarīts.
VK aizrāda, ka arī ilggadēju pasākumu īstenošanā līdzekļu apgūšana, nevis rezultātu nodrošināšana, rada tikai izdevumus. Tā, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” veikusi dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu KNAB ar piemērotām telpām, bet neviens no projektiem, kuros ieguldīti līdzekļi, nav īstenots saskaņā ar plānoto. Tā valstij kopumā radīti zaudējumi 476 tūkstošu eiro apmērā.
Valsts budžetam aizvien dārgāk izmaksā par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu glabāšana – pēdējos divos gados budžeta dotācijas apmērs šim mērķim ir pieaudzis par 650 tūkstošiem eiro vairāk nekā tas bija 2013.gadā, tāpēc VK uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē transportlīdzekļu izņemšanas kā naudas soda izpildes instrumenta piemērošanas rezultāti un ieguvumi.
Vērtē ES prezidentūras tēriņus
Šogad VK īpašu uzmanību pievērsa jautājumam, vai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē finanšu izlietojums ir bijis pamatots un mērķim atbilstošs. Ir ministrijas, kuras šo finansējumu lietojušas disciplinēti un atbildīgi, piemēram, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija.
Tomēr dažos resoros prezidentūras piešķirtā nauda iztērēta savu pamatfunkciju nodrošināšanai, piemēram, paaugstināta darbinieku atlīdzība, remontētas telpas, veiktas ar prezidentūru nesaistītas iegādes, kā arī intensificēti ārzemju komandējumu grafiki.
2014.gadā dažādiem prezidentūras pasākumiem piešķirti ievērojami līdzekļi – 47,5 miljoni eiro, no kuriem tika izlietoti 76% jeb 36,3 miljoni eiro. Lielāko daļu – 19,6 miljonus eiro jeb 54% no 2014.gada izlietotajiem līdzekļiem iztērējusi Ārlietu ministrija. Revidenti atklāja, ka tā 387 654 eiro ir izlietojusi pamatdarbības nodrošināšanai, tērējusi naudu ārkārtas remontdarbiem vēstniecībās, automašīnu, mēbeļu un elektropreču iegādei, tādējādi palielinot prezidentūras izdevumu apmēru.
Ārlietu ministrija bez pamatota un detalizēta izvērtējuma ir vienojusies ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par nomas maksas palielinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, rezultātā Ārlietu ministrija ir samaksājusi par 169 664 eiro vairāk nekā ir bijuši faktiskie apsaimniekošanas izdevumi.
Ārlietu ministrija nav vienīgā, kas centusies maksimāli „apgūt” prezidentūrai piešķirtos līdzekļus. Finanšu revīzijās, veicot izlases veida pārbaudes, desmit resoros ir konstatēts, ka arī citas iestādes nav ievērojušas tiesību aktus un plānošanas dokumentus.
Taču ministrija tam nepiekrīt, jo vēstniecību vajadzībām tērētā nauda, ieskaitot automašīnu Japānā, esot tieši saistīta ar Eiropas Savienības prezidentūru. "Mēs uzskatām, ka mēs nevaram nodalīt vēstniecību un ministriju ikdienas darba no prezidentūras darba. Lai sagatavotos prezidentūrai, ņemot vērā Latvijas starta pozīciju, salīdzinot ar citu valstu prezidentūrām, mums bija svarīgi nodrošināt mūsu vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs ar attiecīgo gatavības līmeni," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Ivars Lasis.
VK arī konstatēja gadījumus, kad institūcijas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas, ir ierobežojušas piegādātāju brīvu konkurenci un radījušas valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku. Tā, piemēram, NEPLP un VARAM, sadalot pakalpojuma iepirkumu daļās, ir izvairījušās no iepirkuma procedūras veikšanas 238 tūkstošu eiro apmērā, bet Ārlietu ministrija, kā arī Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādes nav veikušas iepirkuma procedūras par viena veida pakalpojumu vai preču iegādi par kopējo summu 303 tūkstoši eiro.
