Kaut jau vairāk nekā gadu ir zināms, ka „Latvijas gāzes“ (LG) lielākais īpašnieks - Vācijas energokompānija "E.ON Ruhrgas" plāno pamest Baltijas tirgu, pārdodot arī 47,2% akciju LG, vienots viedoklis valdībā par to, vai valstij jāpērk šīs akcijas, aizvien nav panākts.
Vēl vasarā premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība“) norādīja, ka Vācijas uzņēmuma prasītā cena ir par augstu. Taču septembrī tomēr tika nolemts iesniegt akciju atpirkšanas nesaistošo piedāvājumu. Pirkt vai nepirkt šo akciju paketi, aizvien nav izlemts.
Tas ir cieši saistīts ar gāzes tirgus liberalizāciju - kādu variantu valsts izvēlēsies, liberalizējot gāzes tirgu. Tas arī parādīs, cik valstij ir vai nav izdevīgi to iegādāties,“ sacīja Straujuma.
Līdztekus Latvijas valdībai interesi par „E.On“ akciju iegādi izrādīja arī Lietuva, kuras galvenā interese saistīta ar piekļuves nodrošināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tiesa, komentāros par iespējamo akciju pirkšanu Lietuvas enerģētikas ministrija ir tikpat izvairīga kā Latvijas valdība. Vēl otrdienas rītā solīto viedokli Lietuvas puse atteica.
Eksperti gan ir pārliecināti, ka sarunas par akciju pirkšanu rit aizkulisēs.
Kamēr vien „E.On” piedāvās savas akcijas pārdošanā, būs kāds, kuram ir interese. Jautājums ir cits - kas ir tie faktori, kas samazina vai palielina interesi. Skaidrs, ka interesi palielinātu skaidrība par enerģētikas politiku Latvijā - vai un kādi lēmumi tiks pieņemti attiecībā uz pārvades sistēmas operatora nodalīšanu no LG. Te ir virkne faktoru. Protams, ka mēs ikdienā nepievēršam uzmanību kustībai zem ūdens līmeņa, bet tās ir,” skaidro „Providus” enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Pēc Āboltiņa domām, nedz valsts, nedz citu potenciālo investoru interesi par "E.On" piedāvāto akciju paketi neraisa gāzes piegādes bizness. Lielāka interese varētu būt par gāzes uzglabāšanas un pārvades infrastruktūras aktīviem. Kaut šobrīd šie abi biznesa virzieni ir vienoti, drīzumā tas varētu mainīsies.
„Mūsu globālais mērķis ir mazināt vienpusējo atkarīgu gāzes apgādē, atdalot tirdzniecību no pārvades un glabāšanas. Tas ir tas, ar ko Ekonomikas ministrijai (EM) tuvākajā laikā ir jānodarbojas. Šogad valdībā iesniegt koncepciju un nākamgad valdībā likuma grozījumus, ka LG tiek sadalīta divās daļās - divos uzņēmumos - viens, kas nodarbojas ar piegādi un otrs, kas nodarbojas ar tirdzniecību,” pauž ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. „Tādējādi tiktu mazināta viena uzņēmuma ietekme piegādē. Tas ir viens konkrēts uzdevums, kas nodrošinās arī citu piegādātāju brīvāku piekļuvi tirgum,” atzīmē Reizniece–Ozola.
Kārtējo valdības apņemšanos sadalīt LG eksperti vērtē skeptiski, tomēr norāda, ka tādējādi valsts vienlaikus nošautu vairākus zaķus. Sadalot uzņēmumu, valsts garantētu reālu pieeju gāzes pārvades tīkliem, kā arī pēcāk varētu iegādāties „E.On” akcijas jau nodalītajā pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā. Ne mazāk svarīgi, ka jau sadalīto uzņēmumu akciju paketes cena, visticamāk, būs mazāka nekā pašlaik prasītie 220 miljoni eiro.
