Viņa pauda pārliecību, ka valdībai būtu jāķeras klāt pie izdevumu pārskatīšanas, un Valsts kontrole vairākos pilotprojektos pārliecinājās, ka esošās budžeta programmas jāpārskata.
Kā vienu no piemēriem Krūmiņa minēja Iekšlietu ministrijas programmu, kas savulaik ieviesta, lai motivētu dzērājšoferus nomaksāt sodus par pārkāpumiem, konfiscējot viņu automašīnas. Pašreiz vien 27% no pārkāpējiem samaksā sodu un arī sedz izmaksas par auto uzglabāšanu, savukārt izdevumi auto uzglabāšanai pēdējos gados pieauguši par 650 000 eiro.
Sodos aizvien nav nomaksāti trīs miljoni eiro, cilvēki arī nolemj neizņemt savu auto un nemaksā par tā uzglabāšanu, un, iespējams, šī programma ir jāpārskata.
Krūmiņa sacīja, ka budžetā šādā veidā var atrast miljoniem eiro, precīzu summu gan viņa neminēja, jo to varētu pateikt tikai pēc detalizēta audita.
Šāds audits nav nekas jauns, tas darīts arī citur pasaulē, to var darīt viena institūcija vai katra nozare, bet tā noteikti var atrast resursus, kurus novirzīt jaunajām vajadzībām, jo Latvijas budžeta izdevumi veidojušies vēsturiski atkarībā no tā, kā katrs ministrs spējis naudu “izsist”, sacīja Krūmiņa.
Valsts kontrole (VK) jau iepriekš norādījusi, ka, ieviešot VK revīziju ieteikumus, gada laikā valsts iestādes palīdzēja ietaupīt vai papildus ieņemt valsts budžetā vairākus miljonus eiro.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016. gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.
“Vienotību” pārstāvošā valdības vadītāja Laimdota Straujuma gan vairākkārt izteikusies, ka šoreiz budžeta konsolidācija nenozīmē algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
