VK norāda - jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt bīstamās slimības apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, Zemkopības ministrija sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.
Lai gan Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajās vadlīnijās bija iekļauti arī citi slimības izplatības ierobežošanas veidi, piemēram, striktas biodrošības prasības cūku audzētājiem un attiecīgi rūpīga kontrole saistībā ar cūku izcelsmes produktu pārvietošanu un nosūtīšanu, ministrija izvēlējās neinficētu, veselu cūku nokaušanu un kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem.
Zemkopības ministrijas izstrādātie un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi paredz kompensācijas tiem saimniekiem, kuriem mēra dēļ bija jānokauj visas cūkas, kā arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri īstenojuši biodrošības pasākumus, bet kuriem Āfrikas cūku mēra ierobežojumu dēļ bija radušies tirdzniecības traucējumi. Kopumā kompensācijas tika izmaksātas 2,2 miljoni eiro apmērā - 0,7 miljoni eiro par biodrošības prasību nodrošināšanu un 1,5 miljoni eiro par tirdzniecības traucējumu novēršanu.
Izvērtējot kompensāciju izmaksas par biodrošības prasību nodrošināšanu, revidenti secināja, ka neviena valsts institūcija neuzrauga, vai cūku turētāji, kas saņēma šo kompensāciju, ievēro nosacījumu – vismaz gadu cūku novietnē neturēt cūku sugas dzīvniekus.
Revīzijas periodā tika konstatēti 17 gadījumi, kad šis nosacījums bija pārkāpts.
Savukārt izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem neesot noteikti skaidri kritēriji cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus. Par pietiekamu pamatu kompensācijas piešķiršanai tika noteikts apstāklis, ka saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā.
Tā rezultātā, piemēram, viena saimniecība saņēma nepilnus 1,5 miljonus eiro, kas esot 99,7% no kopējā izmaksāto kompensāciju apjoma.
Kompensācija tika izmaksāta gan par nokautajiem dzīvniekiem, kuri iznīcināti, gan par tiem, kuru gaļa tika realizēta. Tirgū tika realizēta aptuveni puse no nokautajiem dzīvniekiem, tādējādi saimniecībai nodrošināti dubulti ieņēmumi - pēc revidentu aplēsēm vismaz 792 tūkstoši eiro apmērā. Minētie apstākļi ļāvuši šai saimniecībai 2014. finanšu gadu noslēgt ar ievērojamu peļņu - vairāk nekā 850 tūkstošiem eiro, iepriekšējā finanšu gada rezultātu pārsniedzot gandrīz piecas reizes. Savukārt par atlikušajiem dzīvniekiem ne ministrija, ne Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nespēja sniegt neapstrīdamus dokumentārus pierādījumus par atbilstīgi veiktu dzīvnieku iznīcināšanu.
Neekonomisks mēra apkarošanai piešķirto līdzekļu izlietojums konstatēts arī PVD darbībā. Dienests, pieprasot papildu līdzekļus, iegādājies 22 automašīnas kontrolpunktu vajadzībām, mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai.
Taču realitātē sešas no šīm automašīnām nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Pamatā šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, atklāj VK.
Ministru kabineta lēmums paredzēja daļu līdzekļu piešķirt darbinieku atalgojuma paaugstināšanai par 22% ar mērķi novērst personāla straujo mainību. Tomēr PVD esot izmaksājis neatbilstoši mērķim -
piemaksas 30% apmērā saņēmis liels skaits vadošo darbinieku, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītie zemāka ranga darbinieki.
VK ir izstrādājusi deviņus ieteikumus, lai uzlabotu Zemkopības ministrijas uzraudzību pār padotības iestāžu veikto budžeta plānošanu, tai skaitā uzlabojot iestāžu iekšējo kontroļu procesu un palielinot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību.
VK atgādina, ka klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā – pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums. Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, klasisko cūku mēri izdevās ierobežot, savukārt Āfrikas cūku mēra izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās.
